2014.gadā Baltijas valstis izveidoja kopuzņēmumu “RB Rail”, kam būtu jāatbild par ātrgaitas vilciena sliežu ceļa projektēšanu, būvniecību un mārketingu. Taču tagad ir panākta vienošanās, ka, piemēram, staciju un terminālu būvdarbus katra valsts organizēs atsevišķi, bet par lieliem iepirkumiem jautājums ir atvērts.
Vairāki avoti “De facto” minēja, ka lietuvieši gribētu pēc iespējas vairāk iepirkumu rīkot nacionālā līmenī. Kopuzņēmuma “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa neslēpj, ka ir interese, lai “tikai lietuvieši būvē lietuviešiem ar lietuviešu darbiniekiem”.
Lietuva jau apsteigusi Latviju un Igauniju, pirmā uzceļot Eiropas platuma sliežu ceļu no Kauņas līdz Polijas robežai blakus jau esošajām sliedēm. Taču trase ir tik līkumota, ka projekta ietvaros vēl jāpēta, vai pa jauno posmu ātrvilciens spēs traukties ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Eiropas Parlamenta transporta komitejas vadītājs Mihaels Krāmers, viesojoties Baltijas valstīs, pauda neapmierinātību ar Lietuvas vēlmi iepirkumus sludināt atsevišķi. Ja trīs valstis drīz nevienosies, tās var pazaudēt naudu.
“Tagad parādījusies vilcināšanās, īpaši no Lietuvas puses. Viņiem projekts līdz galam nepatīk. Mums jāizdara spiediens, lai Baltijas valstis strādātu kopā, jo tas tomēr ir vairāk no Eiropas nodokļiem finansēts projekts. Tas ir jāsāk būvēt,” LTV sacīja Krāmers.
Lietuvas transporta un sakaru viceministrs Arijands Šļups pieļauj, ka kāds Eiropas Parlamenta pārstāvi maldinājis, iespējams, ar slēptām interesēm panākt, lai trīs Baltijas valstis beigās nevienotos un naudu zaudētu.
“Mēs neko nekavējam. Debates par dažādiem dokumentiem turpinās. Mēs tās pabeigsim laikus. Neredzu nekādus draudus naudas zaudēšanai,” pauda viceministrs.
“Viss norit konstruktīvā gaisotnē, bet kādam ir personiska interese panākt konfliktu starp akcionāriem. Bet es nezinu, kurš tas ir,” sacīja Šļups.
Latvijas pozīcija ir, ka lielie iepirkumi jāsludina kopīgi, jo tas būtu lētāk, bet par nacionāla mēroga būvēm kaimiņiem nebūtu teikšana.
“Protams, ir atsevišķi punkti, kas paliek pie mums, jo visiem vienādas stacijas nebūs. [Rīgas] dzelzceļa stacija mums ir tāda, kāda ir, lidosta ir tāda, kāda ir. Šis viss ir atsevišķas dalībvalsts interesēs,” pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).
Pirms nedēļas notika triju Baltijas valstu premjeru neformālā tikšanās, kurā valdību vadītāji pārrunājuši arī “Rail Baltica” virzību. Trešdien paredzēta kārtējā “RB Rail” padomes sēde.
“Ja 7.septembrī nebūs ļoti fundamentāla vienošanās par finansēšanas un īstenošanas modeli, es ar aizrautu elpu skatīšos, kas notiks pēc tam. Svarīgs jau nav dokuments, svarīgs ir saturs,” sacīja Rubesa.
“Vai dod kopuzņēmumam uzdevumu tiešām par naudām atbildēt vai nē? Ja nē, manas aizdomas ir, ka naudiņa pazudīs,” pauda Rubesa.
Iepriekš ziņots, ka Krāmers jau augusta beigās brīdināja Baltijas valstis nekavēties ar “Rail Baltica” projektu.
"Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no šī projekta kopējām projekta izmaksām.
Ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.