"Mēs esam piesardzīgi, jo faktiski runas kaut kur kuluāros bijušas jau ilgāku laika periodu un tagad pēkšņi pasaka, ka gada laikā tas būtu jāievieš. Šis veselības karstais kartupelis ir bijis gaisā gadu desmitiem un tagad pēkšņi gada laikā mēs to ieviesīsim.
Mēs esam tādi reālistiski un pa zemi staigājoši un uzskatām, ka gada laikā to izdarīt faktiski nav iespējams," sacīja Abāšins.
Pēc viņa teiktā, viens no klupšanas akmeņiem ir pakalpojuma groza noteikšana. Nevar būt tā, ka pavasarī ir viens veselības pakalpojumu grozs, bet rudenī - cits, skaidroja LAA prezidents.
"Valsts 20 gadu laikā nav spējusi šo nepopulāro lietu definēt un pateikt, ka valsts spēj apmaksāt pakalpojumu grozu, un to mēs apmaksājam gan martā, gan novembrī," teica Abāšins.
Otrs klupšanas akmens ir saistīts ar informācijas tehnoloģijām, lai tiktu nodrošināts datu caurspīdīgums. Tas nav iespējams bez e-veselības projekta, kā ieviešanā konstatētas problēmas.
Abāšins atzīmēja, ka vēl arī nav skaidrs, kā valsts veselības obligātā apdrošināšana tiks finansēta. Ja tā ir automātiska naudas pārlikšana no sociālā budžeta uz citu budžetu, tad tam īsti nav jēgas, sprieda asociācijas vadītājs.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") norādījusi, ka no 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšana. Līdz ar to konkrētais reformas modelis būtu jāpiedāvā nākamgad budžeta veidošanas laikā.