Valdības otrdienas vakarā pieņemtais lēmums par finanšu investora piesaistīšanu nacionālajai aviokompānijai „airBaltic” būtībā nozīmē, ka vairāku gadu garumā ilgušie centieni nacionālajai aviokompānijai atrast stratēģisko investoru vismaz pagaidām ir cietuši neveiksmi.
Ilggadējo „airBaltic” konsultantu „Prudentia advisors” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš gan to īsti neatzīst, piebilstot, ka, viņaprāt, valdības lēmums bijis vienīgais pareizais.
Viņš sacīja, ka bez šī lēmuma iestātos gan riski kompānijas attīstībai, gan sekas, zaudējot iepriekš noslēgto līgumu par “Bombardier” lidmašīnu piegādi, un zaudējuma summas “būtu milzīgas”, rezultātā jebkāda attīstība tiktu norakstīta.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) gan nepilnu diennakti pēc lēmuma pieņemšanas pieprasījusi sava partijas biedra, satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju, ministram pārmetot savlaicīgu valdības neinformēšanu par situāciju „airBaltic”.
Ministra pienākums ir savlaicīgi informēt valdību, lai valdība varētu izsvērt savus lēmumus, norādīja Straujuma.
Nepietiekami aktīvu darbību, uzraugot „airBaltic” investora meklējumus, Satiksmes ministrijai trešdien pārmeta arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Potenciālais „airBaltic” finanšu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess ir Vācijas pilsonis, taču viņa uzņēmējdarbība pārsvarā saistīta ar Krieviju. Biznesa saites viņu vieno ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu un viņš pats ārvalstu medijos lepojies ar saviem darījumiem, kas saistīti ar Krievijā ražoto lidmašīnu „Sukhoj Superjet” pārdošanu, piemēram, Kubai.
Kārlis Krastiņš gan ir pārliecināts, ka potenciālā investora saikne ar Krieviju ir tikai baumas.
Nepazīstamu cilvēku noliet ar dubļiem ir nepareizi, investors nav zināms plašākai Latvijas sabiedrībai, bet viņš ir profesionāls aviācijas finanšu un līzinga pārstāvis, viņam ir vairākas kompānijas, kuru aktīvi sasniedz 200 miljonus eiro, stāstīja Krastiņš.
Konsultants arī uzsvēra, ka šis investora piedāvājums bija visizdevīgākais, turklāt runa ir tikai par mazākuma akcionāra paketi, nevis par kontroli.
Zīmīgi, ka laikā, kad pašreizējais „airBaltic” prezidents Mārtins Gauss vadīja Ungārijas aviokompāniju „Malev”, tieši šī kompānija noslēdza nodoma protokolu par vērienīgu Montāga-Girmesa tirgoto lidmašīnu „Sukhoj Superjet” iepirkumu.
Montāgs-Girmess jau pirms gada nodibinājis Latvijā uzņēmumu „Aircraft leasing”. Krastiņš apgalvo, ka par šo faktu „Prudentia”, kas par investora atrašanu paziņoja septembrī, informēta tikai nesen.
“Mēs atradām viens otru, tas bija saistīts ar Parīzes aviācijas šovu un šī investora pārstāvji pirms tam vērsušies pie mums, tad notika tikšanās ar kompānijas pārstāvjiem,” stāstīja Krastiņš.
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma cer, ka, atbilstoši valdības otrdien pieņemtajam lēmumam, jaunajā „airBaltic” akcionāru līgumā izdosies iestrādāt garantijas valstij.
Viņa sacīja, ka līgumā būs vairāki punkti, kuru mērķis būs nodrošināt “gan ekonomisko, gan cita veida drošību”.
Sarunas par akcionāru līgumu norit jau kādu laiku. Līgumu sagatavošanas procesā Montāga-Girmesa intereses pārstāv zvērinātu advokātu birojs „Sorainen”, bet Latvijas valsti – advokātu birojs „Glimstedt un partneri”, kas nodrošināja „Liepājas metalurga” pārdošanas procesa juridisko apkalpošanu un nodrošināja juridisko atbalstu arī „Citadeles” privātajam investoram „Riplewood Advisors”.
Jau ziņots, ka valdība sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic".
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") informēja, ka apstiprinātais investors - Vācijas pilsonis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess - aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro.
Šis gan būs pagaidu jeb finanšu investors aviokompānijā - SM uzdots divu gadu laikā atrast stratēģisko investoru uzņēmumam.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) nolēmusi pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa (“Vienotība”) demisiju.
Iemesls demisijas pieprasīšanai ir “ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas”, informēja premjeres pārstāve Aiva Rozenberga.
