Pircēji kļuvuši piesardzīgāki
Pašlaik daudzas stādaudzētavas piedāvā 30 un vairāk procentu atlaides atsevišķām preču grupām, piemēram, košumkrūmiem, dienziedēm, pīlādžiem un citiem. Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs un Jelgavas novada stādaudzētavas "Dimzas" saimnieks Andrejs Vītoliņš vērtēja, ka līdz ar Ukrainas kara izvēršanos stādu pircēji kļuvuši piesardzīgāki pretēji pandēmijas sākuma laikam.
"Ir labāk, nekā gaidījām. Pandēmijas laikā cilvēkiem bija izteiktāka vēlme sakārtot savas dzīvesvietas, arī dārzus, un augu noiets bija stipri lielāks. Tagad ir visai klasiska sezona ar vienu lielu "bet" – tas ir saistīts ar lielo nenoteiktību, kas valda arī katra pircēja galvā. Dekoratīvie stādi pircējiem nekad nav bijusi prioritāte – tos pērk mirklī, kad jūtas labi un grib savu labsajūtu vēl vairāk uzlabot," pastāstīja Vītoliņš.
Kā vienmēr labs noiets ir augļukokiem.
"Mirklī, kad sāc uztraukties, kas notiek apkārt, cilvēks pirmajā mirklī domā par vēderu, par ēdienu, tāpēc augļukoki ir pirmie, ko pērk. Tā saucamais ekskluzīvo stādu tirgus ir palicis nemainīgs, bet dažas lietas kļuvušas populārākas," turpināja "Dimzu" saimnieks.
Vītoliņš atklāja, ka dažu gadu laikā stādu vidējās cenas ir dubultojušās, bet pēdējā sezonā sadārdzinājums bijis līdzvērtīgs inflācijai.
Uzņēmējiem bijis jāceļ darbinieku algas, puķu dēstu audzētājiem izmaksas kāpušas kurināmā dārdzības dēļ, savukārt ievestie dižstādi kļuvuši pat trīsreiz dārgāki, piemēram, reiz 150 eiro vērta liela liepa pilsētu apstādījumiem nu maksājot 500 eiro.
Savukārt ziemcietes iepriekš maksāja vidēji divus, divarpus eiro, bet tagad – četrus, četrarpus eiro.
"Vidēja lieluma krūmiņš maksāja trīs, trīsarpus eiro, bet tagad – piecus. Protams, ietekmē arī audzētavas ģeogrāfiskais izvietojums," piebilda Vītoliņš.
Mazāk pašvaldību pasūtījumu
Savukārt stādaudzētava "Cielavas" iekārtota Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā netālu no Liepājas–Lietuvas robežas šosejas. Saimniece Agita Rušmane ar sava uzņēmuma nosaukumā ietverto zīmolu "Deko dārzs" Liepājā iekārtojusi dārzu centru. Biznesu sāka ar dārzu ierīkošanu.
"Mūsu pluss ir tas, ka strādājam ģimene – visi četri. Mums nav tikai tirdzniecība, primārais bija dārzu labiekārtošana. Tad sākām braukāt pa Latviju un Lietuvu meklēt stādus, bet vienā vietā nopirkt bija grūti, lai varētu uztaisīt labu dārzu un es dotu garantiju. Par saviem augiem es vismaz varu dot garantiju," atzina Rušmane.
Gan stādaudzētavā, gan "Deko dārzā" Liepājā pašlaik goda vietā pilnziedu turpina pēdējos gados popularitāti ieguvušās hortenzijas, kuru "Cielavām" ir desmitiem šķirņu. Tāpat daudzus pievilina plašais graudzāļu klāsts, jo rudenī tās ir saaugušas lielas un izrāda ziedus.
Rušmane par savu trumpi sauc arī zināšanas un līdz ar to iespēju pircējiem sniegt padomus par to, kur augi labāk jutīsies un kā tie kopjami.
"It kā liekas, ka ir labi, bet, kad saskaita ienākumus ar izdevumiem, tas pats vien ir. Izdevumu ir daudz vairāk nekā agrāk, un tas vērojams jau kādus divus, trīs gadus," atklāja saimniece.
"Deko dārza" īpašniece secināja, ka mazumā gājuši publisko personu, piemēram, pašvaldību pasūtījumi apstādījumu iekārtošanā. To apstiprināja arī Stādu audzētāju biedrībā, atgādinot par pandēmijas laikā ekonomikas sildīšanai dāsni tērēto naudu, kas ar katru jaunu ēku vai ceļu nonākusi arī līdz stādu audzētājiem.
Stādu audzētāju biedrība arī prognozēja, ka vietējiem uzņēmējiem bažīgāki būs nākamie divi gadi, jo tad sagaidāma agresīvāka Polijas un citu valstu stādu plūdināšana Latvijā.
