Valsts meža dienests šī gada pirmajos četros mēnešos izsniedzis apliecinājumus saimnieciskās darbības veikšanai teju 30 tūkstoš cirsmās, kas ir par 15 tūkstošiem mazāk nekā pērn šajā periodā. Ciršanas atļauju skaita samazinājumu šopavasar pamatā ietekmējusi ārkārtas situācija koku kaitēkļa – mizgrauža dēļ, jo aizsardzības zonās ir aizliegta koku ciršana, izņemot kaitēkļu svaigi invadētos kokus.
"Atļaujas aprīlī viennozīmīgi ietekmē ārkārtas situācija, jo pusē Latvijas atļaujas skuju kokiem mēs neizsniedzam. Un tas ir 25% no visa apjoma," norādīja Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts.
Patlaban notiek mizgraužu izlidošana mežos, un tā ir krietni apjomīgāka nekā pērn. Uz to norādīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Agnis Šmits: "Par lidošanu viennozīmīgi var teikt, ka tā ir ļoti, ļoti aktīva. Nu, risks ir ļoti augsts, un mizgrauži ir visā Latvijā. Ir šobrīd jādodas mežā un jāskatās, vai eglēs ir caurumiņi. Tad, kad tas mizgrauzis ieskrien eglē, tad tie caurumiņi var būt arī nedaudz, un viens no otra 10 līdz 20 centimetru attālumā. Un diezgan uzmanīgi jāskatās, lai tos pamanītu, bet tas ir šobrīd jādara.
Ja mēs pamanām, ka mizgraužu kokus invadējuši daudz, tad būtu vēlams šo egļu audzi nocirst vienlaidu cirtē līdz jūnija vidum."
Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks apstiprināja, ka īpašnieki mežos novēro mizgraužu bojājumus un situāciju vēl pasliktina sausie laika apstākļi. "Egle ir diezgan jutīga pret sausumu. Un, ja šādi apstākļi turpināsies arī uz priekšu un nebūs pietiekoši daudz mitruma, tad egles novājinās un kļūst vairāk ievainojamas arī no mizgraužu puses," sacīja Muižnieks.
Meža dienesta dati arī liecina, ka kopumā ik gadu ciršanas apliecinājumus izsniedz aptuveni 100 tūkstoš cirsmās, bet tieši pērn šis skaits pieaudzis par 30%. To Knēts savukārt pamatā saista ar šogad palielināto valsts nodevu no 4 uz 70 eiro par ciršanas apliecinājumu.
"Cilvēki baidoties no šiem izdevumiem, viņi varbūt šim gadam plānotās atļaujas izņēma jau pagājušajā gadā. Otrs ir tas, ka meža nozare jau pagājušajā gada ziemā zināja, ka būs šie ierobežojumi saistībā ar mizgraužiem, tāpēc plānoja kādus darbus laicīgāk. Trešais ir cena, par ko var pārdot mežu.
Līdz ar to pērn kopumā tie ciršanas apjomi atļaujās tika paņemti vairāk, bet mežizstrāde nav draudzīga ātrai apjomu palielināšanai.
Mūsu izsniegtās atļaujas un reālā nocirstā kubatūra, kas nonāk tirgū, nav viens pret vienu, jo mežizstrādātāji zāģē ar hervesteriem, kuri jau tagad strādā teju diennakti un tās jaudas nevar būtiski palielināt," skaidroja Knēts.
Faktiski nocirstais apjoms mežos pērn nav palielinājies. Izsniegtās atļaujas ir derīgas līdz trīs gadu periodā. To, vai pērn vairāk saņemtās ciršanas atļaujas mežu īpašnieki īstenos arī dabā, noteiks tirgus situācija.
"Ņemot vērā, ka vidējā mežu īpašumu platība Latvijā ir ap 10 hektāriem, tad, protams, īpašnieki pamatā skatās, kāda ir tirgus situācija. Un, ja tā uzlabosies gada otrajā pusē, protams, meža īpašnieki tās platības, kurās plānoja iegūt koksnes ražu, tad to arī darīs.
Pašlaik, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tirgus situācija ir sliktāka, bet arī to cenu līmeni, kas bija pērn, to mēs tuvākajā laikā nepiedzīvosim," sacīja Muižnieks.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās patlaban noteikti no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, taču Meža dienests prognozē, ka tas tiks pagarināts.
