ĪSUMĀ:
- VK saskata riskus: arī nākamajā ES fondu periodā neizdosies sasniegt ekonomikas attīstības mērķus.
- Plānošanas dokumentos norādītās problēmas – nemainīgas, inovācijās atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas.
- Atbalsta programmās nevērtē ietekmi uz mērķiem – konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanu.
- VK: Jāmazina atkarība no ES fondiem un jāizvairās no finansējuma pārtraukuma.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis intervijā LTV "Rīta panorāmai" skaidroja, ka ir svarīgi vērtēt, vai ieguldot šo naudu, mēs panākam kādu progresu, jo mūsu uzņēmumi nav pietiekami produktīvi; un konkurētspēju mēs gribētu vairāk, un veids, kā to sasniegt, ir investēt inovācijās.
Taču ir jāinvestē gudri, nepietiek, vienkārši investēt, uzsvēra Irklis.
Līdz šim daudzās programmās "nauda apgūta, bet ekonomikai tāds ieguvums, kāds gaidīts, nav sasniegts", atzina Irklis.
Savukārt intervijā Latvijas Radio Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne skaidroja, ka atbalsta programmās ne vienmēr sasniegts tas, "kādēļ mēs to darām – lai uzņēmumi strādā produktīvāk, nopelnītu vairāk, un valsts kopumā varētu kļūt bagātāka".
Risks arī nākamajā ES fondu periodā nesasniegt ekonomikas attīstības mērķus
Latvijā inovāciju attīstība ir lielā mērā atkarīga no ES fondu finansējuma. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2014.– 2020. gadā) inovāciju atbalstam Latvijā izmantots 681 miljons eiro publiskā līdzfinansējuma, taču sasniegt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam noteiktos mērķus – uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti – nav izdevies.
Revīzijā secināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas darbības, plānojot politiku, nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 miljonu eiro būtiski ietekmētu šos mērķus, un iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas.
Tas rada risku, ka arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kad inovāciju atbalstam piešķirts 721 miljons eiro, nesasniegs iecerēto tautsaimniecības attīstību.
Revidenti norāda, ka, piemēram, atbalsts zinātnes institūciju un komersantu sadarbībai, jaunu produktu izstrādei līdz prototipam, zinātniskā personāla atbalsts, atbalsts tehnoloģiju pārnesei, starptautiskas pētniecības veicināšanai u.c. ir solis pareizajā virzienā.
Tomēr, nenovēršot trūkumus, ka problēmas nav noteiktas prioritārā secībā, plānotie atbalsta pasākumu rādītāji vāji sasaistīti ar politikas mērķiem, mēs riskējam nesasniegt ne inovāciju attīstību plānotajā apjomā, ne tautsaimniecības attīstības mērķus.
Problēmas, kas kavē inovācijas, – vienas un tās pašas
Revīzijā norādīts, ka gan iepriekšējā ES fondu periodā, gan nākamajā periodā līdz 2027. gadam ministriju plānošanas dokumentos "galvenās problēmas, kas kavē inovāciju attīstību, paliek nemainīgas".
Vairākas problēmas periodiski min dažādos plānošanas dokumentos, bet par to risināšanu nav informācijas. Piemērām, tas, ka finanšu sektors nav gatavs finansēt uzņēmumu investīcijas pētniecības un attīstības jomā. Revidenti nav konstatējuši nekādus pasākumus, lai šīs problēmas risinātu.
Revīzijā secināts, ka Latvijā uzņēmējdarbības inovāciju atbalsts saturiski ir līdzīgs citu ES valstu programmām. Turklāt Latvijā inovāciju attīstības atbalstam piedāvā krietni plašāku pasākumu grozu nekā, piemēram, Horvātijā, Slovākijā, Polijā un Čehijā.
Tomēr, lai gan salīdzinājumā ar 2014. gadu inovāciju sniegums uzlabojas, Latvija atpaliek ne tikai no vidējā ES līmeņa, bet arī no Igaunijas un Lietuvas.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas uzņēmumi arvien mazāk iegulda līdzekļus produktu un procesu inovācijās. 2020. gadā, salīdzinājumā ar 2018. gadu, šādi izdevumi samazinājās par 39,4 miljoniem eiro jeb aptuveni 20%.
Kalvāne Latvijas Radio skaidroja, ka mērķu noteikšana svarīga ne tikai, lai prasītu rezultātu, bet arī, lai varētu izvērtēt, kāpēc uzņēmējam kaut ko neizdodas izdarīt un kā var panākt vajadzīgo.
Nenovērtē atbalsta ietekmi uz mērķiem – konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanu
Revīzijā secināts, ka valsts plānotos pasākumus inovāciju veicināšanai īsteno un rezultātus sasniedz, taču nevērtē to ietekmi uz mērķiem – uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti.
Septiņi no 12 revīzijā iekļauto atbalsta pasākumu rādītājiem ir par atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaitu, un viens – jaunradīto produktu un tehnoloģiju skaitu.
Rādītāji ir skaidri, izmērāmi un sasniedzami konkrētā termiņā, taču tie neraksturo ne pasākumu mērķi, ne sasniegtu politikas rezultātu, piemērām, iecerētā apstrādes rūpniecības produktivitātes pieauguma 2020. gadā (salīdzinot ar 2011. gadu) mērķēto 40% vietā faktiski sasniegti 26,6%.
Revīzijā skatīta sešu Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo inovāciju attīstības atbalsta programmu efektivitāte, novērtējot atbalstu saņēmušo uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes rādītāju izmaiņas pēc atbalsta saņemšanas.
Secināts, ka tikai atbalsts tehnoloģiju pārnesei, kuru saņēma 67 komersanti ar vidējo atbalstu summu 14 247 eiro, trīs gadus pēc tam ir veicinājis uzņēmumu produktivitātes pieaugumu.
Atzinīgi vērtējama trīs pasākumu – "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" (2107 komersanti, vidējais atbalsts – 7225 eiro), "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" (416 komersanti, vidējais atbalsts 4457 eiro) un "Klasteru programma" (445 komersanti, vidējais atbalsts – 4275 eiro) – pozitīvā ietekme uz konkurētspēju.
Turpmāk jāpārvērtē, kā noteikt mērķus un iznākuma rādītājus atbalsta pasākumam "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" (232 komersanti, vidējais atbalsts – 142 960 eiro) un "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" (19 komersanti, vidējais atbalsts – 2 004 303 eiro), lai rezultātus vairāk sasaistītu ar attīstības politikā noteiktajiem rādītājiem, jo starp šo pasākumu īstenotājiem bija vissliktākie rezultāti uzņēmumu produktivitātes un konkurētspējas izmaiņās pēc atbalsta saņemšanas.
Revidenti atzina, ka Ekonomikas ministrija nākamajam ES fondu periodam līdz 2027. gadam uzlabojusi atbalsta pasākumu rezultātu rādītājus, tomēr joprojām pamatā tas ir atbalstu saņēmušo uzņēmumu vai zinātnisko institūciju skaits, nevis ietekme uz eksporta pieaugumu.
"Tie var būt nepareizi signāli atbalsta saņēmējiem, piemēram, ka par labu projekta rezultātu uzskata radītu produktu skaitu vai atbalstīto uzņēmumu skaitu, nevis palielinātu eksporta apjomu, produktivitātes kāpumu u. tml.,"
situāciju skaidroja Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Kalvāne intervijā Latvijas Radio arī pastāstīja, ka atbildīgās valsts institūcijas cenšas veidot informatīvus kanālus un stāstīt, kāds atbalsts uzņēmumiem ir pieejams, joprojām ir dzirdētas uzņēmēju sūdzības, ka viņi par to uzzina par vēlu, uzzina nepietiekami, arī tas būtu jāuzlabo.
Jāmazina atkarība no ES fondiem un jāizvairās no finansējuma pārtraukuma
Valsts kontrole uzskata, ka atbildīgajām ministrijām savlaicīgi un kvalitatīvi jāizstrādā noteikumi ES fondu finansētu pasākumu īstenošanai, lai neradītu atbalsta pasākumu pārtraukumus zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem, kā arī kopumā jāmazina atkarība no ES fondu finansējuma.
Pārtraukumi rada vairākus riskus, jo Latvijā inovāciju attīstība ir atkarīga no ES fondu finansējuma: 2014.–2023. gadā tas veidojis 61% jeb 520 miljonus eiro no inovāciju attīstības atbalsta finansējuma.
"Ilgtermiņā pārtraukumi rada risku nesasniegt inovāciju atbalsta politikas mērķus. Tāpat jāņem vērā, ka pārtraukumi negatīvi ietekmē inovāciju projektu īstenošanā iesaistītos cilvēkresursus – riskējam zaudēt kompetentos un pieredzējušos ekspertus, kuri "pārtraukumos" spiesti rast citas nodarbinātības iespējas," norāda Inese Kalvāne.
"Ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā Latvijā jāpieaug un 2027. gadā būtu jāsasniedz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta, tomēr, nenovēršot revīzijā konstatētās nepilnības inovāciju attīstības politikas plānošanā un ieviešanā, finansējuma apjoma palielināšana vien nenodrošinās labāku rezultātu sasniegšanu – produktivitātes, konkurētspējas vai eksportspējas palielinājumu un ar to saistīto iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos," norādīja Inese Kalvāne.
"Esam aicinājuši EM un IZM turpināt strādāt kopā un uzlabot politikas plānošanu, attīstot un "pa īstam" iedarbinot tās jauno ieviešanas pārraudzības sistēmu, neatlaidīgāk domājot ne tikai par inovāciju atbalsta pasākumu ieviešanas pilnveidošanu, bet arī par rezultātu novērtēšanu, lai skaidri redzētu ieguldījumu ietekmi uz tautsaimniecību, sabiedrību un inovatīvo uzņēmumu kopienas attīstību," norāda Inese Kalvāne.
