ĪSUMĀ:
- Ar grozījumiem grib atvieglot pārkreditēšanu kredītņēmējiem.
- Latvijā pārkreditē tikai 2% no kredītiem, citviet Eiropas Savienībā – 13–35%.
- To plāno darīt ar samazinātām pārkreditācijas izmaksām.
- Iecerēts arī palielināt konkurenci starp hipotekāro kredītu sniedzējiem.
- Plānots, ka pārkreditēšanas gadījumā nebūtu jāsaņem līdzšinējā kredīta devēja piekrišana.
- Iespējamās izmaiņas pozitīvi vērtē gan bankas, gan kredītņēmēji.
Likumu grozījumi izstrādāti, lai vienkāršotu pārkreditācijas procesu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Valdība uzskata, ka, atvieglojot kredītņēmēju iespējas mainīt kredītiestādes, samazinot pārkreditācijas izmaksas un palielinot konkurenci starp kredīta devējiem, tiks attīstīti kredītiestāžu piedāvātie risinājumi hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinātas augstās hipotekāro kredītu likmes.
Lai sasniegtu šos mērķus, valdība atbalstīja grozījumus četros likumos – Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā. Lai atvieglojumi stātos spēkā, grozījumi likumos vēl jāapstiprina Saeimai.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka plānotie atvieglojumi patlaban mērķēti uz hipotekāro kredītu pārkreditēšanu, taču, grozījumus skatot Saeimā, varētu rosināt tos attiecināt arī uz citiem kredītiem.
Latvijā ir viens no augstākajiem kredītu tirgus koncentrācijas rādītājiem eirozonā. Četru lielāko kredītiestāžu tirgus daļa uzņēmumu kredītu segmentā ir tuvu 80%, bet mājokļa kredītu segmentā tuvu 100%, teikts likumprojekta anotācijā.
Viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process, teikts likumprojekta anotācijā. Bankas piemēro komisiju, ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī brīdī, kad tiek īstenota pārkreditēšanās pie cita kredīta devēja. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi.
Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka pārkreditēšanās procesa izmaksas var sasniegt 2%-5% no tipiska kredīta atlikuma vērtības. Līdz ar to pārkreditēšanās aktivitāte Latvijā ir zema. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka
Latvijā tiek pārkreditēti tikai 2% no kredītiem, kurus pārkreditējot varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā šis rādītājs svārstās no 13% līdz pat 35%.
Arī Konkurences padome 2019. gada ziņojumā par privātpersonu mobilitāti tirgū secināja, ka klientu izvēles iespējas un mobilitātes iespējas banku tirgū darbojas kā konkurences spiediens uz esošajiem un potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai tie nepārtraukti uzlabotu savu sniegumu. Tāpēc patērētāju mobilitāte uzskatāma par svarīgu konkurētspējas elementu banku pakalpojumu tirgū.
Augstā tirgus koncentrācija un nepietiekamā konkurence hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sektorā saglabā augstas hipotekāro kredītu procentu likmes, norādīts likumprojekta anotācijā.
Pārkreditēšana izmaksātu lētāk
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus arī teikts, ka patērētājiem ar hipotekārajiem kredītiem būtisks šķērslis nomainīt kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju ir izmaksas.
Atbilstoši kreditētāju, kuri darbojas hipotekārās kreditēšanas sektorā, cenrāžiem, likumprojekta izstrādes brīdī to piemērotā maksa saviem klientiem par hipotekārā kredīta pārkreditēšanu pie cita kreditētāja ir vidēji 400–600 eiro, teikts grozījumu anotācijā.
Lai atrisinātu šo problēmu,
likumprojekts paredz, ka iepriekšējais kredīta devējs nav tiesīgs prasīt kredītņēmējam samaksu par pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā,
kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu.
Savukārt kompensācija, ko jaunais kredīta devējs var prasīt no kredītņēmēja par izmaksām, kas saistītas ar jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu un kredīta izsniegšanu, nedrīkst būt augstāka par 1% no kopējās darījuma summas un vienlaikus nedrīkst būt augstāka par maksu, kādu jaunais kredīta devējs attiecīgajā brīdī piemēro no jauna izsniegtiem kredītiem.
Ar likumprojektu plānots samazināt arī citas izmaksu pozīcijas hipotekārās pārkreditēšanas procesā, piemēram, ņemot vērā likumprojektā ietverto ķīlas tiesību pārgrozīšanas kārtības regulējumu, patērētājam vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.
Hipotekārās pārkreditēšanas procesa izmaksu samazinājums tādējādi mazinās šķēršļus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai, teikts grozījumu anotācijā.
Ekonomikas ministrija norādīja, ka, piemēram, ja hipotekārā kredīta summa ir 250 000 eiro, tad pārkreditēšanas izmaksas samazināsies no 3500 eiro uz 2500 eiro; ja hipotekārā kredīta summa ir 100 000 eiro, tad pārkreditēšanas izmaksas samazināsies uz pusi – no aptuveni 2000 eiro uz 1000 eiro;, ja hipotekārā kredīta summa ir 50 000 eiro, tad pārkreditēšanas izmaksas samazināsies trīs reizes – no aptuveni 1500 eiro uz 500 eiro. Šie aprēķini izdarīti pie nosacījuma, ja jaunais kredīta devējs paredzēs kompensāciju vai komisijas maksu par hipotekārā kredīta izsniegšanu. Ja šādas prasības nebūs, izmaksas samazināsies vēl vairāk, par hipotekāro pārkreditēšanu maksājot vien ap 50 eiro, atzīmēja ministrijā.
Pārkreditēšanas gadījumā nebūtu jāsaņem līdzšinējā kredīta devēja piekrišana
Ja klients hipotekārā kredīta pārkreditēšanai saņem citas kredītiestādes piedāvājumu, esošajam kredīta devējam saglabājas iespēja klientam izteikt piedāvājumu par izdevīgākiem esošā līguma nosacījumiem un, ja klients tos pieņem, hipotekārās pārkreditēšanās process tiek pārtraukts, paredz grozījumi.
Savukārt, ja esošais kredīta devējs neizsaka izdevīgāku piedāvājumu, klientam noslēdzot jaunu hipotekārās kreditēšanas līgumu un jaunu ķīlas līgumu ar citu kredītiestādi, jaunais kredīta devējs pārņem iepriekšējā kredīta devēja labā nostiprināto ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu un šī ķīlas tiesība turpina nodrošināt jaunā kredīta devēja no jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošos prasījumus, paredz grozījumi.
Šāds risinājums izvēlēts, lai kredīta ņēmējam atvieglotu un vienkāršotu pārkreditēšanas procesu.
Plānotais process paredz, ka klientam būtu jāvēršas tikai pie jaunā kredīta devēja un nebūtu jāsaņem līdzšinējā kredīta devēja piekrišana.
Jo pārkreditēšana nav jauna kredīta saņemšana, bet gan esošo saistību pārnešana pie cita kreditora, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat grozījumi paredz, ka iepriekšējā kreditēšanas vai ķīlas līguma apstrīdēšana nav par pamatu apstrīdēt starp kredīta ņēmēju un jauno kredīta devēju noslēgto hipotekārās kreditēšanas līgumu vai ķīlas līgumu, kā arī nav par pamatu apstrīdēt un dzēst zemesgrāmatā nostiprināto iegūstošā kredīta devēja ķīlas tiesību. Proti, ir iespējams apstrīdēt ar jauno kredīta devēju noslēgtos līgumus, taču iepriekšējo līgumu apstrīdēšana nevar būt par pamatu esošā līguma apstrīdēšanai.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija būs nepieciešama jaunajam kredīta devējam, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Likumprojekts deleģē Ministru kabinetam noteikt hipotekārās pārkreditēšanas kārtību. Paredzēts, ka pārkreditēšanas procesu varēs īstenot attālināti.
Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā patērētājam būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai patērētājam nerastos papildu izmaksas pārkreditēšanas procesā.
Plāno atcelt reklāmas aizliegumu
Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir paredzēts arī atcelt reklāmas ierobežojumu hipotekārajiem kredītiem. Proti, tādiem kredītiem, kuru mērķis ir nekustamā īpašuma iegāde un kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir nekustamā īpašuma būvniecība vai energoefektivitātes paaugstināšana.
Reklāmas aizlieguma atcelšana hipotekārajiem kredītiem veicinās patērētāju informētību par kreditēšanas iespējām un hipotekārās kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Iespējamās izmaiņas pozitīvi vērtē gan bankas, gan kredītņēmēji
Šiem grozījumiem bankas neiebilst, tieši pretēji – pat atbalsta.
Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars norādīja: "Esošais tirgus ir pietiekami garšīgs, lai konkurētu par esošiem, jau pārbaudītiem kredītņēmējiem iepretim jaunam kredītņēmējam. Šī mobilitāte dod iespēju jau uz esošās ļoti lielas klientu skaita bāzes atvērt, tā teikt, otro fronti. Ne tikai par kredītu izsniegšanu, bet arī par viņa pārvilināšanu. (..)
Bankās, pārrunājot ar kolēģiem, jau tiek domātas kampaņas, domāti veidi, kā strādāt uz jaunu klientu piesaisti no citu banku esošajiem klientiem."
Banku pārstāvis prognozēja, ka nākamgad lielu klientu "staigāšanu" starp bankām vēl neredzēsim, jo pārkreditēšana nozīmētu jau minētā atbalsta zaudēšanu procentu likmēm. Tomēr ilgtermiņā situācija tiešām varētu uzlaboties.
Pozitīvi noskaņoti par iespējamajām pārmaiņām ir arī Kredītņēmēju asociācijā.
"Uz šo brīdi mums tomēr šī konkurence banku starpā nav pietiekama. Līdz ar to šī te pāreja no vienas bankas uz citu ir vairāk tādas konkurences veicināšanai," sacīja Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.
KONTEKSTS:
Visu rudeni notika diskusijas, kā atbalstīt hipotekāro kredītu ņēmējus. Galu galā Saeima vienojās par risinājumu, kur hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, savukārt kredītiestādēm būs jāmaksā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro.
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera lūdza Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt grozījumus likumā, norādot, ka "šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību".
Hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Ap 72% kredītņēmēju aizdevuma maksājums mēnesī nav audzis vairāk par 100 eiro. Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
