Samazinoties kravu plūsmai no Krievijas un Baltkrievijas, Liepājas ostā tiek domāts, kā nopelnīt ar kaut ko citu, un Liepājas SEZ pārvalde mēģina piesaistīt investorus, kas vēlas strādāt zaļās enerģijas jomā. Jau noslēgts līgums ar kompāniju "Van Oord" par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes izveidi.
"Mēs to redzam kā kompleksu – ir bāze, no kuras tiek būvēti vēja parki un arī ražotas nepieciešamās komponentes vēju parku attīstībai, ir šī saražotā elektrība, ko konvertē citos energonesējos, un, protams, vēl ir projekti kā, piemēram, "Fokker" ūdeņraža lidmašīnas, ar kurām arī parakstīts nodomu protokols," klāstīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Nākotnē plānotajai "Fokker" lidmašīnu montāžai Liepājā ūdeņradi, visticamāk, vajadzēs salīdzinoši nelielā apmērā, tāpēc ostā iecerētās ūdeņraža rūpnīcas īpašnieki – SIA "CIS Liepāja" – vairāk domā par eksporta iespējām uz Vāciju un citām ES dalībvalstīm, kur to izmantos transporta un enerģētikas nozarēs.
"Tas ir tikai sākums. ES scenārijs, kā sasniegt klimatneitralitāti, paredz, ka līdz 2050. gadam ūdeņraža ražošanas kopapjomam jāsasniedz 60 miljoni tonnu.
Mēs šeit plānojam ražot 150 tūkstošus tonnu, līdz ar to mēs skatāmies vēl arī citas potenciālās ražošanas vietas Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Nākotnes tirgus ūdeņradim ir milzīgs, un tā ir lieliska iespēja ne tikai Latvijai, bet īpaši Liepājai kļūt par pirmo lielas ūdeņraža ražotnes bāzi Eiropā," norādīja SIA "CIS Liepāja" pārstāvis Tors Arne Pedersens.
Pedersens uzsvēra, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu. Pilot projekts šobrīd tiek īstenots arī Norvēģijā.
Liepāja kā ūdeņraža ražotnes vieta izvēlēta ostas un iecerēto vēja parku dēļ. Sadarbojoties ar vietējām mācību iestādēm, plānots veidot jaunu programmu kvalificētu speciālistu apmācībai.
Jaunā rūpnīca sola izveidot 100 jaunu darbavietu. Kopējais investīciju apmērs varētu sasniegt aptuveni miljardu eiro, un Liepājas SEZ pārvalde cer uz valdības atbalstu.
"Te ir valsts mēroga jautājumi, kas bāzējas Liepājā, bet kuros mums vajag visas Latvijas valdības iespējas. Premjere arī apstiprināja, ka tiek plānots lieliem, stratēģiskiem projektiem veidot atsevišķu vadības koordinācijas padomi, kuru vadītu premjere un kur būtu iesaistīti visi atbildīgie ministri, lai šādiem projektiem noņemtu birokrātiskos šķēršļus, jo tās tiešām ir liela mēroga investīcijas," klāstīja Hmieļevskis.
"Ūdeņradis šobrīd pasaulē ir jauna tēma. Varbūt pirms pieciem gadiem par to vairāk runāja zinātnieki, šobrīd jau tiek praktiski būvētas lielākas un mazākas ūdeņraža rūpnīcas vairākās Eiropas vietās, projekts, par ko runājam Liepājā, ir par kārtu lielāks, bet paies vēl četri līdz 5 gadi līdz tas tiks izdarīts," pauda Hmieļevskis.
SIA "CIS Liepāja" izveidojuši daži Latvijas un ziemeļvalstu uzņēmēji, kuru vadošais partneris ir Norvēģijas uzņēmums ar pieredzi ūdeņraža ražošanā "Clean Industrial Solutions Holding". Pēc viņu teiktā, rūpnīcas darbība neietekmēs ne apkārtējo vidi, ne iedzīvotāju veselību. Tuvākajā laikā sekos nākotnes rūpnīcas projekta izstrāde.
Tikmēr Liepājas SEZ pārvalde martā jau parakstīja rezervācijas līgumu ar Nīderlandes kompāniju (Van Oord) "Van Oord Dredging and Marine Contractors B.V.", kas Liepājas ostā plāno izbūvēt jaunu teritoriju ar piestātnēm apmēram 55 hektāru platībā, kas tiktu izmantota tieši vēja parku būvniecībai, jaunu ražotņu izvietošanai un citiem projektiem.
Savukārt ūdeņradis būs pievienotā vērtība šīm jaunajām enerģijas jaudām, ko iespējams uzkrāt un eksportēt, skaidroja Hmieļevskis.
"Tad ir otrs projekts, ko ar šo saražoto atjaunojamo elektrību darīt!? Liepājā tiek plānots būvēt ūdeņraža ražotni, kur elektrību, kas tiek saražota no atjaunojamiem energoresursiem, pārvērš ūdeņradī, savukārt ūdeņradis izmantojam kā enerģijas avots citos reģionos vai tepat Latvijā uzkrāts. Mēs saules un vēja enerģiju pārvēršam citā produktā. Mēs radām pievienoto vērtību, un Latvija kļūst par enerģijas eksportētājvalsti," pauda Hmieļevskis.
Plānots, ka ūdeņradi Liepājā vārētu sākt iegūt 2029. gadā.
Jautājot, kāds no tā visa būs labums sabiedrībai, kā tas ietekmēs darba vietas un izglītības iestādes, Hmieļevskis norādīja, ka "tās būs vairāki simti jaunas darba vietas. Viens ir parka būvniecība, otrs ūdeņraža ražošana, tālāk ūdeņraža transports, dažādas citas nozares, kas izmantos ūdeņradi kā enerģijas avotu. Piemēram, lidostas teritorijā tiek plānots būvēt rūpnīcu, kur komplektēs ūdeņraža lidmašīnas, lidmašīnas, kas kā degvielu izmantos ūdeņradi. Lai to visu darītu. nepieciešams mūsu universitātē ( RTU Liepāja) izveidot mācību programmas, kur mācīt šos speciālistus, pētniecība – jaunu produktu, tehnoloģiju izstrāde utt."
