Ziemeļkorejas televīzija informē, ka veikts nelielas ūdeņraža bumbas izmēģinājums un tas paceļ valsts kodolvarenību jaunā līmenī un palīdzēs aizstāvēties pret Amerikas Savienotajām Valstīm un tās sabiedrotajiem. Izmēģinājums noticis pulksten 10 pēc vietējā laika, un tieši šajā laikā Amerikas Savienoto Valstu Ģeoloģiskais dienests konstatēja 5,1 magnitūdu stipru zemestrīci Ziemeļkorejas kodolpoligona apkaimē.
Arī Ķīnas un Dienvidkorejas zinātnieki šo seismisko aktivitāti raksturoja kā iespējamu eksploziju.
Kopš 2006.gada Ziemeļkoreja veikusi trīs kodolieroču izmēģinājumus. To dēļ pret Phenjanu tika pastiprinātas starptautiskās sankcijas.
BBC norāda, ka ūdeņraža bumbas sprādziens ir daudz spēcīgāks nekā atombumbas radītais, bet ar mazākiem radioaktīvajiem izmešiem. Šādas bumbas var būt samērā nelielas, un tās var uzstādīt uz ballistiskajām raķetēm.
Valsts mediji apgalvoja, ka pazemes izmēģinājumā detonēta miniaturizēta ūdeņraža bumba saskaņā ar Ziemeļkorejas līder Kima Čenuna personīgu pavēli divas dienas pirms viņa dzimšanas dienas.
Dažas stundas pirms paziņojuma vairākas starptautiskās aģentūras bija fiksējušās seismisko aktivitāti valsts ziemeļos, kur atrodas kodolizmēģinājumu poligons. Tur Phenjana rīkojusi savus iepriekšējos kodolizmēģinājumus. Tika reģistrēts 5,1 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens.
Iepriekš Ziemeļkoreja sarīkojusi trīs kodolizmēģinājumus- 2006., 2009. un 2013.gadā. Tomēr līdz šīm tās bija plutonija bumbas. Ūdeņraža bumba ir jaudīgāka un vieglāka. Ja Ziemeļkorejas apgalvojums par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu izrādīsies patiess, tas iezīmēs būtisku soli uz priekšu valstij pieejamajās militārajās tehnoloģijās.
Tomēr citas pasaules valstis un eksperti ir skeptiski par to, ka tā bija ūdeņraža bumba. Izolētā komunistiskā valsts bieži izteikusi apgalvojumus par savas kodolieroču programmas spēku, ko nevar pārbaudīt. Eksperti ir skeptiski, ka Ziemeļkoreja var izstrādāt pietiekami mazu atombumbu, lai to uzstādītu uz raķetes.
Savienotās Valstis nesen pauda skepsi par Ziemeļkorejas apgalvojumiem par ūdeņraža bumbas izgatavošanu. Dienvidkorejas izlūkdienests paziņojis, ka neizskatās, ka sprādzienu radīja ūdeņraža bumba, vēsta valsts ziņu aģentūra "Yonhap". Dienvidkorejas un Japānas dienesti paziņojuši, ka vismaz pagaidām nav fiksējuši radiāciju, kas būtu radusies izmēģinājuma rezultātā.
Tomēr, pat ja tas nebija ūdeņraža bumbas izmēģinājums, Ziemeļkorejas rīcība ir atklāta provokācija pret starptautisko sabiedrību, kas iebilst komunistiskās valsts kodolprogrammai. Ir sasaukta ANO Drošība padomes ārkārtas sanāksme, un gaidāmi aicinājumi pastiprināt pret Phenjanu vērstās sankcijas.
Ziemeļkoreja izpelnījusies plašu starptautisku nosodījumu. Dienvidkoreja stingri nosodīja izmēģinājumu un valdība sasaukusi ārkārtas sanāksmi. Japāna paziņoja, ka nepacietīs Ziemeķorejas kodolizmēģinājumus, norādot, ka tas ir ANO Drošības padomes rezolūciju smags pārkāpums.
Arī Ķīna, kas ir Ziemeļkorejas sabiedrotā, paziņoja, ka „stingri iebilst” kodolizmēģinājumam, un kritizēja Phenjanu par tā īstenošanu neskatoties uz starptautiskās sabiedrības opozīciju.
