Vietnes ''WikiLeaks'' dibinātājs Džuljens Asanžs atradies Ekvadoras vēstniecībā Londonā kopš 2012.gada, baidoties, ka britu varasiestāžu izdotais aresta orderis var novest pie viņa izdošanas Savienotajām Valstīm, kurās viņu varētu tiesāt par valsts noslēpumu izpaušanu, publicējot slepenus dokumentus.
Tomēr attiecības starp 47 gadus veco Asanžu un Ekvadoru pamazām pasliktinājušās un kļuvušas saspīlētas. Arvien biežāk izskan spekulācijām, ka Kito varētu atsaukt viņam piešķirto politisko patvērumu un no vēstniecības izraidīt.
Jau pavasarī Kito bloķēja Asanža pieeju internetam un mobilajiem sakariem, viņu apsūdzot par iejaukšanos „citu valstu lietās”. Tas es noticis, jo viņš tvītos kritizējis Spāniju saistībā ar Katalonijas neatkarības jautājumu, apdraudot Ekvadoras attiecības ar Madridi.
Tagad Asanža nākotne Ekvadoras vēstniecībā nokļuvusi zem vēl lielākas jautājuma zīmes. Šomēnes kļuva zināms, ka viņam iedots noteikumus saraksts, kas jāievēro, dzīvojot vēstniecībā, brīdinot, ka to neievērojot, patvērums var tikt pārtraukts. Asanžam esot izvirzītas tādas prasības kā labāk rūpēties par savu kaķi, pretējā gadījumā to piedraudot konfiscēt, tīrīt savu vannasistabu. Tāpat esot noradīts, ka, sākot no decembra, vēstniecība vairs neapmaksāšot viņa ēdināšanas, veļas mazgāšanas un medicīniskās aprūpes izdevumus, vienlaikus solot daļēji atjaunot pieeju internetam.
''WikiLeaks'' paziņoja, ka Ekvadoru sūdz tiesā par Asanža „pamattiesību un brīvību pārkāpšanu”, apstrīdot Dienvidamerikas valsts iesniegtā „īpašā protokola” likumību.
Saskaņā ar Asanža advokātu teikto, ar to viņa viesiem, arī žurnālistiem un advokātiem, Ekvadoras vēstniecībai jāatklāj „privātas vai politiskas detaļas”, piemēram, sociālo tīklu lietotājvārdi. Protokolā arī esot teikts, ka valdība ar informāciju var dalīties ar „citām aģentūrām” un ka vēstniecība var konfiscēt Asanža vai viņa viesu īpašumu un to nodot britu varasiestādēm.
Ekvadoras prezidents Ļenins Moreno jau vasarā izteicās, ka Asanžs vēstniecībā nevarēs palikt mūžīgi. Tiesas process Ekvadorā sākās pagājušajā nedēļā. Valsts ārlietu viceministrs Andress Terans Asanža apsūdzības to raksturoja kā „paradoksālas” un „neloģiskas”. Saskaņā ar mediju vēstīto, viņš teica – ja Asanžs vēlas palikt vēstniecībā, „viņam jāievēro noteikumi, ko uzlikusi valsts, kas viņam piešķīrusi patvērumu.”
Ekvadoras ģenerālprokurors Iņigo Salvadors savukārt teica, ka Asanžam jāizvēlas - padoties Lielbritānijas varasiestādēm vai arī turpināt dzīvot vēstniecībā, pakļaujoties noteikumiem:
„Ekvadora nemēģina atsaukt patvērumu Asanžam. Ekvadora Asanžam teikusi tikai vienu lietu, proti, ka viņa patvēruma problēma ir problēma starp viņu un britu tieslietu sistēmu. Ja viņš grib uzturēties Ekvadoras vēstniecībā, viņš to var darīt tik ilgi, cik vēlas.”
Asanža advokāts Karloss Poveda vēlāk savukārt paziņoja, ka Asanžs ir gatavs padoties britu varasiestādēm. Poveda piebilda, ka par piemērotā drošības līdzekļa noteikumu pārkāpšanu austrāliešu cilvēktiesību aktīvistam varētu piespriest trīs līdz sešu mēnešu cietumsodu. Tomēr advokāts uzsvēra, ka Asanža iziešanai no vēstniecības ir „ārkārtīgi svarīgs nosacījums”, proti, garantijas, ka viņu neizdos Savienotajām Valstīm.
KONTEKSTS:
Asanžu 2012.gadā aizturēja Lielbritānijā un viņam draudēja izdošana Zviedrijai, kur pret viņu bija sākta izmeklēšana aizdomās par izvarošanu. Asanžam kā drošības līdzekli piemēroja mājas arestu apmaiņā pret drošības naudu, taču viņš to pārkāpa, ierodoties Ekvadoras vēstniecībā.
Zviedrija izbeidza izmeklēšanu jau pērn, taču briti Asanžu joprojām grib aizturēt par drošības līdzekļa noteikumu pārkāpšanu.
Asanžs apsūdzības noraidījis kā politiski motivētas ar mērķi viņu, iespējams, izdot ASV tiesāšanai par to, ka ''WikiLeaks'' publicēja desmitiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu.
