Visticamāk, tā bija Minskas atbilde uz Varšavas atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajai opozīcijai un Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Lukašenko režīmu.
Polijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Baltkrievijas valdības rīcība, līdzīgi kā Krievijai mēģinot pārrakstīt reģiona sarežģīto vēsturi, “nopietni kavēs baltkrievu savstarpējo dialogu un Baltkrievijas sapratni ar kaimiņvalstīm un citām Eiropas valstīm”.
1939. gada 23. augustā tika noslēgts Molotova–Ribentropa pakts starp komunistisko PSRS un nacistisko Vāciju, kura rezultātā abi totalitārie režīmi plānoja sadalīt Poliju. 1. septembrī Polijā iebruka nacistiskās Vācijas karaspēks, savukārt 17. septembrī no otras puses Polijai uzbruka nacistu sabiedrotie: PSRS karaspēka vienības.
"1939. gada 17. septembris simtiem tūkstošu Polijas civiliedzīvotāju nozīmēja Polijas pilsonības un cieņas zaudēšanu, nāvi Padomju Krievijas dzīlēs," norāda Polijas Ārlietu ministrija.
Polija arīdzan secina, ka jaunieviestā Baltkrievijas tautas vienotības diena faktiski atzīmēs Baltkrievijas nelikumīgo iekļaušanu Padomju Savienībā un glorificēs padomju mantojumu. Tas esot mēģinājums “nocirst baltkrievu tautas saknes”, graut Baltkrievijas neatkarību un suverenitāti, uzskata Polija.
Pirms iekļaušanas Padomju Savienības sastāvā daļa tagadējās Baltkrievijas teritorijas atradās Polijas kontrolē saskaņā ar 1921.gadā Rīgā noslēgto miera līgumu starp Poliju un Padomju Krieviju.
Polijas attiecības ar Lukašenko režīmu pēdējā laikā ir ļoti saspīlētas. Baltkrievijas vadonis Lukašenko nav slēpis, ka uzskata Poliju un Lietuvu par galvenajām sava režīma ienaidniecēm. Baltkrievijā pastiprinās represijas pret poļu minoritātes pārstāvjiem, vairāki Poļu savienības līderi ir apcietināti.
