Laba pārvaldība, mobilitāte, ekonomiskās attiecības un tirdzniecība - tās ir galvenās tēmas, par kurām piektdien Rīgā spriež Austrumu partnerības samita dalībnieki. Par to samita priekšvakarā paziņoja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”), īpaši uzsverot, ka šis samits nav vērst pret kādu vai pret kaut ko. Acīmredzot, šādi tika komentēti Krievijas izteikumi par Rīgas samita un visas Austrumu partnerības programmas pretkrievisko noskaņojumu.
Gatavojoties samitam, trīs Asociācijas līgumu parakstījušās valstis Gruzija, Moldova un Ukraina cerēja, ka tām tiks dots skaidrs signāls par iespējām nākotnē iestāties Eiropas Savienībā. Taču jau kādu laiku ir pilnīgi skaidrs, ka paplašināšanās nav šī samita dienaskārtībā.
Uz to norādījis arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers:
„Šis nav samits par dalību Eiropas Savienībā, taču mums ir jāpārliecinās, ka Eiropas perspektīva pastāv katrai no partnerības dalībvalstīm. Viņi nav gatavi ,un mēs neesam gatavi, un process turpinās.”
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele no savas puses uzsvērusi, ka Eiropas Savienība nevēlas sūtīt Austrumu partnerības dalībvalstīm nepareizus signālus un dot veltas cerības. Šie izteikumi atsevišķos preses izdevumos jau iztulkoti kā durvju uz Eiropas Savienību aizciršana Austrumu partnerības valstu priekšā. Citi norāda, ka visai piesardzīgie solījumi liecina par Austrumu partnerības programmas neskaidrajām nākotnes perspektīvām.
Taču, kā norādījusi Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni, šis samits iezīmē jaunu posmu Austrumu partnerībā: „Šodien mēs esam nonākuši līdz normālām ikdienas darba attiecībām starp partneriem. Iespējams, tās nav sensacionālas, bet tās nes labumu vienkāršajiem iedzīvotājiem un mēs turpinām pie tā strādāt. Mūsu attiecības ar visiem partneriem ir ļoti nozīmīgas gan mums, gan katram no viņiem. Pat ja šīs attiecības atšķiras.”
Arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks uzsver, ka Eiropas Savienības mērķis ir palīdzēt partnerības valstīm pašām pārveidot savas sabiedrības, tādējādi padarot tās izturīgākas pret ārējo spiedienu. Lai arī Rīgas samitā nekādu gigantisku paziņojumu nebūs, sadarbība virzīsies uz priekšu soli pa solim.
Tusks arī noraidījis apgalvojumus, ka Rīgas samits vai Austrumu partnerība būtu vērsti pret kādu, īpaši Krieviju, izsakoties visai tēlaini: „Austrumu partnerība nav skaistumkonkurss starp Eiropas Savienību un Krieviju. Taču jāsaka atklāti, ka skaistumam ir nozīme. Ja Krievija būtu nedaudz maigāka un pievilcīgāka, iespējams, tai nevajadzētu savus trūkumus kompensēt ar destruktīvu, agresīvu un iebiedējošu taktiku pret saviem kaimiņiem.”
Vēl līdz pusdienlaikam samita dalībnieki turpināja darbu pie Rīgas samita gala deklarācijas teksta. Jau izskanējušas ziņas, ka deklarācijā tiks nosodīta Krievijas agresija Ukrainā un Krimas aneksija, taču vienlaicīgi atspoguļojot arī Baltkrievijas un Armēnijas pretējās pozīcijas. Visticamāk, deklarācijā tiks uzsvērts arī tas, ka Ukrainai un Gruzijai līdz gada beigām ir jāpaveic nopietni mājasdarbi, kuru izpildes gadījumā lēmumu par bezvīzu režīma ieviešanu varētu pieņemt nākamgad.
