Neilgi pēc tam, kad Turcijas bruņotie spēki trešdien Sīrijas ziemeļos sāka militāro operāciju "Miera pavasaris", kas vērsta pret par teroristiem uzskatītajiem kurdu kaujiniekiem, turku aviācijas uzlidojumiem sekojis arī sauszemes uzbrukums. Kā ziņo rietumvalstu informācijas aģentūras un raidsabiedrības, atsaucoties uz saviem avotiem Sīrijā, uzbrukumu laikā ir veikti triecieni pa vairākiem Sīrijas ciematiem. Kā ziņo Turcijas bruņoto spēki, kopumā triecieni ir izdarīti par vairāk nekā 180 teroristu mērķiem.
Kurdu varas iestādes arī izsludinājušas vispārēju mobilizāciju un aicinājušas iedzīvotājus doties uz Turcijas pierobežas rajoniem, lai šajā jūtīgajā un vēsturiskajā brīdī izrādītu pretestību.
Sīrijas demokrātisko spēku pārstāvji, savukārt, apgalvo, ka Tal Abiadas pilsētas tuvumā ir atvairīts iebrucēju uzbrukums un apturēta tā tālāka virzība. Tāpat tiek ziņots, ka vienā no Turcijas gaisa spēku uzbrukumiem ir trāpīts arī cietumam, kurā tiek turēti sagūstītie radikālā grupējuma "Islāma valsts" kaujinieki.
Kurdu "Sarkanā pusmēness" organizācijas pārstāvji norādījuši, ka uzlidojumos un artilērijas apšaudēs ir nogalināti vismaz septiņi civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni, un vēl aptuveni 20 ir guvuši ļoti smagus ievainojumus.
Vienlaicīgi Amerikas Savienotajās Valstīs joprojām ļoti daudz diskusiju ir par to, vai Turcijas ofensīvas sākumā varētu būt vainojamas Savienotās Valstis, kā to uzskata kurdu kaujinieki. ASV atvilka savus spēkus, praktiski dodot Ankarai iespēju spert nākamos soļus. Kā intervijā ASV sabiedriskajai raidorganizācijai PBS norādījis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, šādi apgalvojumi nav pamatoti:
"Savienotās Valstis nedeva Turcijai zaļo gaismu. Turkiem ir pamatoti terorisma draudi, un mēs par to esam atkārtoti runājuši. Viņus apdraud teroristi, un mēs esam darbojušies tā, lai šie teroristi neveiktu uzbrukumus cilvēkiem Turcijā. Vienlaicīgi mēs cenšamies panākt to, kas atbilst ASV nacionālajām interesēm. Un tā ir cīņa pret Sīrijas radikālo teroristu radītajiem draudiem. Un šo cīņu mēs turpināsim."
Arī pats ASV prezidents Donalds Tramps vēlāk atkārtoti uzsvēris, ka Savienotās Valstis nav iedrošinājušas Turciju sākt operāciju, nosaucot Ankaras rīcību par sliktu ideju.
Tramps arī piebildis, ka Turcija tagad būs atbildīga par to, lai gūstā esošie "Islāma valsts" kaujinieki paliek cietumos un šim grupējumam netiek dota iespēja pārgrupēties.
Tikmēr viens no Trampa kaismīgākajiem atbalstītājiem, ietekmīgais senators Lindsijs Greiems paziņojis, ka Savienotās Valstis ir nodevušas savus sabiedrotos, tāpēc viņš kopīgi ar demokrātu senatoru Krisu van Heilenu ir izstrādājis likumprojektu par nopietnām sankcijām pret Turciju. Greiems arī paudis cerību, ka šāds piedāvājums gūs atbalstu abās politiskajās partijās.
Situāciju Sīrijā drīzumā plānots apspriest gan Arābu līgas tikšanās laikā, gan ANO Drošības padomē. Turcijas lēmumu izveidot tā dēvēto drošības zonu ir ierosinājušas apspriest Beļģija, Francija, Vācija, Polija un Lielbritānija. Savukārt Eiropas Savienība paudusi šaubas par to, vai šāda drošības zona spēs nodrošināt visus starptautiskos kritērijus, lai tajā varētu atgriezties bēgļi. Bet NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinis, ka alianses dalībvalstij Turcijai ir pamatoti drošības apsvērumi, vienlaicīgi paužot cerību, ka Turcija savās darbībās būs atturīga un tās rīcība būs izsvērta un proporcionāla.
