"Turcija pieprasīja šo sanāksmi, ņemot vērā situācijas nopietnību pēc šausmīgajiem teroristu uzbrukumiem pēdējās dienās, un arī lai informētu alianses valstis par pasākumiem, kurus tā veic,” teikts NATO paziņojumā.
"NATO valstis ļoti uzmanīgi seko notikumu attīstībai un solidarizējas ar Turciju,” piebilda NATO.
Turcija izmantoja NATO dibināšanas līguma klauzulu, kas ļauj jebkurai dalībvalstij pieprasīt visu 28 NATO valstu vēstnieku sanāksmi, ja, “pēc kādas dalībvalsts uzskata, ir apdraudēta to teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".
Turcija pagājušajā nedēļā pēc vairāku mēnešu atturīgas nostājas sāka gaisa uzlidojumus gan džihādistu grupējuma „Islāma valsts” kaujiniekiem Sīrijā, gan kurdu kaujinieku grupējumiem Irākas ziemeļos. Ankaras strauji mainīja savu nostāju pēc terorista pašnāvnieka uzbrukuma Suručas pie Sīrijas robežas, kad bojā gāja 32 cilvēki. Turcija par teroraktu apsūdzēja “Islāma valsti” un ceturtdien sāka militāro kampaņu pret šo grupējumu Sīrijā. Vienlaikus izcēlās incidenti arī ar Kurdistānas Strādnieku partijas kaujiniekiem, kur arī bojā gāja cilvēki.
Turcijas uzlidojumi ne tikai pret „Islāma valsti”, bet arī kurdu kaujiniekiem, situāciju reģionā sarežģī vēl vairāk, jo pret radikālo džihādistu grupējumu cīnās arī kurdi. Ankara saka, ka vienlaicīgie uzlidojumi gan džihādistiem, gan Kurdistānas Strādnieku partijas kaujiniekiem ir daļa no kampaņas, lai gar Turcijas robežu varētu izveidot drošības zonas. Vienlaikus Turcijas premjers Ahmets Davutoglu pirmdien paziņoja, ka Ankara neplāno uz Sīrijā sūtīt sauszemes spēkus.
"Turcijai ir ļoti stipra armija un ļoti spēcīgi bruņotie spēki. Tā kā nav izskanējis lūgums pēc pamatīga NATO militārā atbalsta," sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Tas, ko mēs jau esam izdarījuši, mēs esam stiprinājuši Turcijas gaisa aizsardzību, izvietojot Turcijā “Patriot” raķetes. Es tad personīgi apmeklēju Turciju un gribu teikt, ka to esam darījuši, parādot savu solidaritāti ar Turciju cīņā pret terorismu. Tomēr tajā pašā laikā pašaizsardzībai ir jābūt proporcionālai. Tāpēc mēs ceram un aicinām atjaunot miera dialogu, lai Turcijas valdība varētu turpināt meklēt miermīlīgus risinājumus sarežģītajiem drošības izaicinājumiem," pauž NATO vadītājs.
Turcijas galvenā prioritāte pašlaik ir nostiprināt savu 900 kilometru garo robežu ar Sīriju. Kaimiņvalstī notiekošā karadarbība jau vairākkārt prasījusi upurus Turcijas teritorijā. Tomēr vienlaikus Turcija ilgstoši atbalstījusi cīņu pret Bašara al Asada režīmu, kam pretojas Sīrijas sunnītu vairākums, tostarp arī “Islāma valsts” kaujinieki.
Pret “Islāma valsts” objektiem Sīrijā sāktās kampaņas paplašināšana, no piektdienas tajā ietverot arī PKK kaujiniekus Irākas ziemeļos, apdraud pamieru starp Turciju un kurdu kaujiniekiem, kas lielākoties bija ievērots kopš 2013.gada.
Reaģējot uz šo kampaņu, PKK militārais atzars "Tautas aizsardzības spēki" (HPG) sestdien paziņoja, ka apstākļi pamiera saglabāšanai ar Turciju vairs nav spēkā, un solīja pretoties Turcijas “kara agresijai”.
Turcijas armija svētdien vainoja PKK kaujiniekus sestdienas vakarā notikušā spridzināšanas uzbrukumā armijas autokolonnai, kurā nogalināti divus Turcijas karavīri un ievainoti vēl četri. Automobilī ievietotais spridzeklis eksplodēja Turcijas dienvidaustrumos, kur dzīvo galvenokārt kurdi.
Bet svētdienas vakarā tanki no Turcijas teritorijas apšaudījuši arī kurdu vienību kontrolētu ciematu Sīrijas ziemeļos netālu no abu valstu robežas. Par to paziņoja Kurdu Tautas aizsardzības vienības - grupējums, kas bāzēts Sīrijā, bet kuram ir saistība ar Turcijas kurdu separātistu grupējumu.
