“Beigas”. Ar šādu vārdu vairākas Francijas avīzes raksturoja ceturtdienas vakarā izziņoto Francijas valsts prezidenta Fransuā Olanda lēmumu atteikties no kandidēšanas uz otro termiņu. Lai gan par šādu iespēju tika baumots jau sen, Olanda paziņojums tomēr ir kļuvis par pārsteigumu. Mūsdienu Francijas vēsturē vēl neviens prezidents šādi nav rīkojies.
“Šobrīd es labi apzinos, kādi riski pastāv, ja es nespēšu savākt pietiekami lielu vēlētāju atbalstu. Tādēļ esmu nolēmis atteikties no kandidēšanas valsts prezidenta vēlēšanās,” paziņojumā sacīja Olands.
Līdz ar to šobrīd pie varas esošajiem sociālistiem būs jāizvēlas, kurš kļūs par viņu kandidātu aprīlī gaidāmajās vēlēšanās. Ir paredzams, ka sīvākā cīņa varētu būt starp pašreizējo premjeru Manuelu Valsu un kādreizējo ekonomikas ministru Emanuelu Makronu. Makrons ir nodēvējis Olanda lēmumu par izsvērtu un pārdomātu, piebilstot, ka tā, visticamāk, esot bijusi prezidenta vienošanās ar savu sirdsapziņu.
Savukārt Valss bija izziņojis savu gatavību kandidēt, vēl pirms viņa priekšnieks Olands bija oficiāli nolēmis atteikties no turpmākās cīņas. Kā norāda izdevums „Politico”, līdz šim Parīzes kuluāros daudzi par nodevēju uzskatīja Makronu, kurš aizgāja no ekonomikas ministra posteņa, lai nodibinātu savu politisko kustību. Tomēr tad ir izrādījies, ka īsto dunci mugurā savam priekšniekam bija gatavs iedurt premjers Valss.
Lai vai kurš janvārī kļūtu par oficiālo sociālistu kandidātu pavasarī gaidāmajās vēlēšanās, ir skaidrs, ka viņam nāksies sastapties ar sīvu konkurenci no pārējo partiju pārstāvjiem. Šobrīd opozīcijā esošie republikāņi jau ir izvirzījuši kādreizējo valsts premjeru Fransuā Fijonu. Savukārt radikāli noskaņoto Nacionālo fronti pārstāvēs tās līdere Marina Lepēna.
Pašreizējo vēlētāju aptauju dati liecina, ka tieši Fijons un Lepēna varētu sacensties izšķirošajā otrajā vēlēšanu kārtā, kas ir paredzēta maija sākumā. Gan Republikāņu partija, gan arī sociālisti vairākkārt ir brīdinājuši par riskiem, ko var nest Lepēnas ievēlēšana. Viņa ir pazīstama ar solījumu panākt Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības, vēlmi atjaunot robežkontroli, pēc būtības izbeidzot Šengenas zonu, un ar solījumu uzlabot attiecības ar Krieviju, kuras prezidentu Vladimiru Putinu Lepēna ir vairākkārt slavējusi.
Savukārt sociālisti brīdina, ka Fijona nākšana pie varas nozīmētu beigas līdzšinējai labklājības sistēmai, ko daudzi francūži uzskata par būtisku sasniegumu.
