Ieguldītāju pilsonības shēmas jeb “zelta pases” ļauj personai apmaiņā pret ievērojamu naudas maksājumu vai ieguldījumu iegūt kādas valsts pilsonību. Savukārt ieguldītāju uzturēšanās shēmas jeb “zelta vīzas” ļauj trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret naudas maksājumu vai ieguldījumu saņemt uzturēšanās atļauju, lai tie varētu dzīvot ES valstī.
Daži Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, uz kuriem attiecas sankcijas vai kuri atbalsta karu Ukrainā, izmantojot minētās shēmas, varētu būt ieguvuši ES pilsonību vai priviliģētu piekļuvi ES, tostarp tiesības brīvi ceļot Šengenas zonā, norādīts EK ziņojumā.
Ikviena persona, kurai ir kādas ES dalībvalsts pilsonība, vienlaikus ir ES pilsone. Savienības pilsonība piešķir tiesības brīvi pārvietoties un piekļūt ES iekšējam tirgum, kā arī tiesības balsot un tikt ievēlētam Eiropas un pašvaldību vēlēšanās. Tas skar visas dalībvalstis, un šādām shēmām raksturīgie riski kārtējo reizi ir izcelti saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, norādījusi Komisija.
Tādēļ EK uzsvērusi – visām dalībvalstīm, kuras joprojām izmanto ieguldītāju pilsonības shēmas, tās nekavējoties jāizbeidz.
Tāpat dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai pilsonība, kas iepriekš piešķirta Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas sankcijas vai kuri būtiski atbalsta karu Ukrainā, būtu jāatsauc. Veicot šos izvērtējumus, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas noteiktie principi attiecībā uz ES pilsonības zaudēšanu, atzīmēja EK.
Savukārt ieguldītāju uzturēšanās shēmas dalībvalstīm un ES kopumā rada drošības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un korupcijas riskus, kurus EK ieskatā kārtējo reizi izcēlusi Krievijas agresija pret Ukrainu.
Līdz ar to EK aicina dalībvalstis apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu “zelta vīzu” režīmā visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Vienlaikus EK aicina ES dalībvalstis stingri pārbaudīt personas pirms ieguldītāju uzturēšanās atļaujas izsniegšanas. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu iepriekš minētos riskus, atzīmēja EK. Tas nozīmē uzturēšanās un drošības nosacījumu pārbaužu paredzēšanu un izpildi pirms šādu uzturēšanās atļauju izsniegšanas un pārbaudi par to, vai uzturēšanās ir pastāvīga,
Tāpat pēc izvērtēšanas dalībvalstis aicinātas nekavējoties atsaukt vai liegt atjaunot uzturēšanās atļaujas, kas saskaņā ar ieguldītāju uzturēšanās shēmu piešķirtas Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas ES sankcijas saistībā ar karu Ukrainā. EK ieskatā pats pasākums būtu jāpiemēro arī personām, kuras būtiski atbalsta karu Ukrainā vai citas saistītas Krievijas valdības vai Aleksandra Lukašenko režīma darbības, ar ko tiek pārkāptas starptautiskās tiesības.
Komisija aicinājusi dalībvalstis līdz maija beigām ziņot par pirmdienas sniegtā ieteikuma īstenošanu un pēc tam regulāri informēt Komisiju.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
