Viņaprāt, Eiropas Savienībai (ES) un visai starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Venecuēlas demokrātiskie spēki, ņemot vērā arī to, ka šajā valstī dzīvo pietiekami daudz ES valstu pilsoņu, piemēram, no Spānijas, Itālijas un Portugāles.
"Tāpēc arī mēs aicināsim ES ietvaros paust ļoti skaidru atbalstu Venecuēlas demokrātiskajiem spēkiem, un es domāju, ka šis jautājums tuvāko dienu laikā tiks apspriests."
Rinkēvičs atzīmēja, ka šajā ziņā daudz jāsadarbojas ar Amerikas Savienoto Valstu organizācijām.
Ārlietu ministrs atzina, ka Venecuēlā ir samērā maza Latvijas valstspiederīgo kopiena, taču pašlaik nav tādu ziņu, ka pēdējo dienu norises Venecuēlā skārušas viņu intereses.
Ministrs atzīmēja, ka Venecuēla ir viena no naftas eksportētājvalstīm, taču valsts piedzīvo nopietnu ekonomisko lejupslīdi, tās iedzīvotāji migrē uz kaimiņvalstīm un ir iespējams "kaut kāds militārs konflikts". "Mēs nevaram izslēgt nevienu scenāriju.
Ja sākas kaut kāds militārs iekšējs konflikts, kaut kas līdzīgs pilsoņu karam, tad reģionu valstis var arī mēģināt iejaukties, un mums arī Amerikas kontinentā būs viens liels nestabilitātes perēklis."
KONTEKSTS:
Venecuēlas opozīcijas kontrolētā parlamenta priekšsēdētājs Huans Gvaido trešdien pasludinājis sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nācis klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgājuši simtiem tūkstošiem cilvēku, kas pieprasa prezidenta Nikolasa Maduro atkāpšanos.
Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā trešdien jau pēc Gvaido paziņojuma izraisījās policijas un opozīcijas protestētāju sadursmes. Policijas specvienības pret protestētājiem raidīja asaru gāzes šāviņus un gumijas lodes. Sadursmes izraisījās, kad Nacionālā gvarde Karakasas priekšpilsētā mēģināja atbrīvot ceļu, ko bija nobloķējuši vairāki desmiti protestētāju.
ASV prezidents Donalds Tramps jau paziņojis, ka oficiāli atzīst Gvaido par Venecuēlas valsts galvas pienākumu izpildītāju. Savukārt Maduro trešdien paziņoja, ka sarauj diplomātiskās saites ar ASV.
