Pirmajā telefonsarunā starp ASV jauno prezidentu un viņa Ķīnas kolēģi iezīmējās gan kopējās lietas – abi līderi uzsvēra nepieciešamību maksimāli ātri uzvarēt cīņu ar Covid-19, kā arī bija vienisprātis par klimata pārmaiņu un ieroču izplatīšanas ierobežojumu problemātiku, gan arī abu lielvalstu domstarpības.
Kā pēc tam Dziņpina teikto atreferēja Ķīnas televīzija. Dziņpins brīdinājis, ka konflikts starp abām valstīm var būt katastrofāls visai pasaulei un
aicināja ASV neiejaukties jautājumos, kurus Ķīna uzskata par iekšējiem.
“Sadarbība ir pareizā izvēle. Tā var veicināt lielus sasniegumus un sniegt labumu gan abām valstīm, gan visai pasaulei. Konfrontācija abām valstīm un pasaulei var būt katastrofa. Bet Taivāna, Honkonga un Sjindzjana ir jautājumi, kas attiecas uz Ķīnas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. ASV pret to būtu jāizturas piesardzīgi,” Ķīnas televīzija atreferēja Dziņpina teikto.
Tikmēr ASV prezidents sarunā aktualizējis cilvēktiesību jautājumu, kas tiek saistīts ar dažādiem Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem. Baidens arī komentēja ar tirdzniecības jautājumiem saistīto problemātiku – aizdomas par Ķīnas veikto industriālo spiegošanu, intelektuālā īpašuma tiesībām un citiem jautājumiem, kuru dēļ iepriekš ar Ķīnu asi konfrontēja arī Donalda Trampa administrācija.
Zīmīgi arī, ka savā pirmajā uzrunā Pentagonā Džo Baidens atklāti sauca Ķīnu par konkurentu, paziņojot par speciālas darba grupas izveidi. Tajā ietilps gan civilās, gan militārpersonas, kurām uzdots tuvākajos mēnešos izstrādāt rekomendācijas, kā atbildēt uz Ķīnas izaicinājumiem:
“Mums jāsaprot jauno tehnoloģiju iespējas un briesmas, jāpalielina spējas kibertelpā, lai nodrošinātu līdera pozīcijas šajā jaunajā sacensību ērā no okeāna dzelmēm līdz pat kosmosam.
Un mums jāstājas pretim augošajiem izaicinājumiem no Ķīnas, lai saglabātu mieru un aizstāvētu mūsu intereses Indijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī globāli,” paziņoja Baidens.
Saruna starp abiem līderiem notiek nedēļā, kad ar šķietamu diplomātisku neveiksmi Ķīnai noslēdzies samits starp Ķīnu un 17 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Šajā formātā ietilpst arī Baltijas valstis, kuras kā pirmās video samitā lēma nepiedalīties prezidenta vai premjerministra līmenī, šai pozīcijai vēlāk pievienojās arī Rumānija, Bulgārija un Slovēnija.
Medijs “Politico”, atsaucoties uz anonīmiem diplomātiskiem avotiem, skaidroja, ka līdz pat pēdējam brīdim notika centieni no Ķīnas puses panākt augstāka līmeņa pārstāvniecību, taču neveiksmīgi. Notiekošais tiek saistīts ar runām tā sauktā 17+1 sadarbības formāta norietu un aizdomām no atsevišķiem Eiropas Savienības politiķiem, ka tas veidots, lai palielinātu Ķīnas ekonomisko ietekmi 27 valstu blokā un šķeltu dalībvalstu vienoto ārpolitiku attieksmē pret Ķīnu.
