Eiropas Komisija šonedēļ publiskoja ikgadējo progresa ziņojumu par ES paplašināšanās progresu. Tajā aplūkota Turcijas, vairāku Balkānu valstu un Islandes, kas gan šobrīd atteikusies no plāniem pievienoties kopienai, attiecības ar ES. Galvenā uzmanība ir pievērsta Turcijai, kuras ceļš uz iestāšanos Eiropas Savienībā bijis visai sarežģīts.
Turcijas un ES sarunas ir iesaldētas jau divus, trīs gadus. Tuvākajā laikā tās varētu atsākties, tomēr Turcijā šobrīd ir rekordzems iedzīvotāju atbalsts idejai, ka Turcijai ir jāiestājas ES. Spolītis atgādina jau iepriekš politologu vidū paustu domu, ka ES Turcija ir vairāk vajadzīga nekā Turcijai ES. Atšķirībā no ES, kas mokās ekonomiskajā krīzē, Turcija savu ekonomiku pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusi un ir panākusi labu sadarbību ar Tuvo Austrumu valstīm.
Kā nākamā ES dalībvalsts tiek minēta Maķedonija. Tā iestāšanās sarunas aizsāka jau 2005.gadā. Kā galvenais, vēl esošais šķērslis ir Grieķijas neapmierinātība ar Maķedonijas valsts nosaukumu. Tomēr, tā kā Grieķijas ietekme ekonomisko problēmu dēļ ir ievērojami mazinājusies, tad attiecīgi ir sarukušas tās iespējas ietekmēt Maķedonijas neiekļaušanos ES.
Ilgāks ceļš ir ejams Serbijai, kas ES varētu iestāties ap 2023. gadu, jo sarunas par iestāju ir sāktas nesen. Savukārt Albānija, kura teorētiski uzaicinājumu iekļauties ES varētu saņemt 2015.gada pirmajā pusē, saņem pārmetumus par lielās organizētās noziedzības ietekmi valstī un korupcijas apjomiem.
Visbeidzot, Islande pagaidām no domas iestāties ES ir atteikusies. Pašreiz valsti vada spēki, kas nav ieinteresēti iestājai ES. Islandieši negrib atvērt savus ūdeņus britu un spāņu zvejas flotēm, kas notiktu, ja valsts iestātos ES.
