Lielbritānija arī plāno būt vadošā valsts NATO topošajās ātrās reaģēšanas spēkos 2017.gadā un arī turpmākajos gados, iesaistot savus spēkus rotācijas kartībā. Nākotnē Lielbritānija varētu NATO ātrās reaģēšanas spēkos iesaistīt līdz 1000 savu karavīru.
Lielbritānija nosūtīs savu kontingentu uz reģionālajiem štābiem Polija un Rumānijā. Savukārt četras „Typhoon” lidmašīnas šogad piedalīsies Baltijas gaisa telpu patrulēšanā.
Jau vēstīts, ka NATO valstu aizsardzības ministri ceturtdien Briselē spriež par papildu pasākumiem Baltijas un citu Austrumeiropas valstu aizsardzībai. Ir paredzēts, ka tiks pieņemts lēmums par sešu nelielu militāro štābu izveidi katrā no trijām Baltijas valstīm, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tāpat tiek plānots izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kas būs gatava ierasties jebkurā alianses dalībvalstī 48 stundu laikā. NATO ģenerālsekretārs neslēpj, ka tā ir tieša atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā.
Izdevumus par NATO plānošanas štābu uzturēšanu pārsvarā segs tās valstis, kur šīs vienības atradīsies. Finansējums no NATO centrālā budžeta būs neliels. Tomēr jautājums par to, vai valstis īsā laikā spēs nodrošināt 240 militāros plānotājus ar nepieciešamo kvalifikāciju un pieredzi, paliek atklāts.
NATO ātrās reaģēšanas spēki ar pilnu jaudu sāks darboties no nākamā gada. Šogad Nīderlande, Norvēģija un Vācija nodrošina pilotprojektu ar mazāku karavīru skaitu. Plānošanas štābi tiks izveidot jau šogad. Savukārt NATO reaģēšanas spēki no pašreizējiem 13 000 pieaugs līdz aptuveni 30 000 karavīru.
