Raķešu kompleksu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradā ir Krievijas suverēnās tiesības. Tā otrdien, 6. februārī, paziņojis Kremlis, komentējot informāciju, ka šīs raķetes Krievijas anklāvā varētu būt izvietotas uz nenoteiktu laiku. Maskava uzsver, ka Krievija nevienam nedraudot, tikmēr NATO augstākā virspavēlniecība apstiprina gatavību jebkuram scenārijam.
Kaļiņingrada ir Krievijas teritorija, un tas, kas tajā tiek darīts, ir ekskluzīvi pašas Krievijas jautājums.
Tik strupu atbildi par “Iskander” raķešu iespējamo pastāvīgo izvietošanu militarizētajā anklāvā izteicies Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Lietuvas valdība uz to reaģējusi, atgādinot, ka NATO dalībvalstīm nevajadzētu lolot nekādas ilūzijas par Krievijas mērķiem un apzināties, ka tiek sperti mērķtiecīgi soļi, lai apgrūtinātu Baltijas valstu aizsardzību un radītu draudus arī lielai daļai pārējās Eiropas.
Iepriekš "Iskander" raķetes tika izvietotas tikai uz militāro mācību laiku, Tagad starpība ir tā, ka izvietošana ir pastāvīga. Tas nozīmē, ka tam sagatavota visa nepieciešamā infrastruktūra un raķetes paliks Kaļiņingradā. Ja iepriekš raķetes bija kā mācību papildinājums, tad tagad vecās raķešu sistēmas tiek atjaunotas un līdz ar to tiek stiprināta Kaļiņingradas bloķējošā loma sauszemes, jūras un gaisa papildspēku nogādāšanas un apgādes ceļiem.
Kā norādījis Lietuvas prezidentes drošības jautājumu padomnieks Mindaugs Linge – efektīvākā pretdarbība Krievijai esot pašreizējā NATO sabiedroto pastāvīgā klātbūtne reģionā. To pašu, viesojoties Baltijas valstīs un Polijā, apstiprināja arī NATO ģenerālsekretāra vietniece Roza Gotemellere.
''Tās ir sistēmas, kuras iespējams aprīkot gan ar kodolgalviņām, gan konvencionālām galviņām, un šādai divējādai kapacitātei ir reālas iespējas ietekmēt reģionālo stabilitāti. Tāpēc visu pušu drošības, paredzamības un stabilitātes interesēs ir tas, lai Krievijas rīcība saistībā ar to, kas tiek darīts ar šīm sistēmām, būtu maksimāli skaidra un caurskatāma. Vienlaikus, manuprāt, vienmēr būs svarīgi, lai NATO šo raķešu izvietošanai ir gatava un strādā pie reaģēšanas uz jebkādu drošības scenāriju," sacīja Gotemellere.
Izskan apsūdzības, ka Krievija ar jaunākajām “Iskander” raķešu sistēmu modifikācijām pārkāpj starptautisko līgumu par vidēja rādiusa kodolraķešu izvietošanu. Tiek uzskatīts, ka jaunākas raķetes var sasniegt ne vien Lietuvu un Latviju, bet arī Poliju, Zviedriju un Vāciju. Vienlaikus “Iskander” pastāvīgā izvietošana sakrīt arī ar plāniem palielināt NATO pretgaisa aizsardzības bruņojumu reģionā. Polija pašlaik turpina sarunas ar ASV par “Patriot” raķešu iepirkumu. Pagājušajā nedēļā Polijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka izdevies vienoties gan par labāku cenu, gan ātrāku šo sistēmu piegādi. Tikmēr Lietuva pērnā gada oktobrī noslēdza līgumu par divu Norvēģijā ražoto mobilo NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.