Pēdējās sankcijas ir diezgan nepatīkamas Krievijas sabiedrībai, jo skar banku sektoru privātpersonām. Piemēram, Krievijas lielākā banka „Sberbank”, kas nodarbojas ar iedzīvotāju noguldījumu piesaisti un kreditēšanu, sankcijai rezultātā tiek ierobežo pieeju ārējiem finanšu tirgiem, skaidro ekonomikas doktors Edgars Voļskis.
Ilgtermiņā tas var nozīmēt „Sberbank” procenta likmes kāpums, vēlāk tas var atsaukties uz valūtas kursu, no kā savukārt izrietēs cenu izmaiņas Krievijas tirgū patēriņa precēm. „Tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā ķēde, kas ar politiskiem ieročiem tiek iedragāta. Tam būs sekas. Kas ir bēdīgākais – no tā cieš tieši Krievijas iedzīvotāji, nevis politiķi, kas ir zināmā mērā līdzatbildīgi par politiskiem notikumiem,” skaidro Voļskis.
Arī Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds piebilst, ka ārējās finansēšanas ierobežošana var samazināt investīciju apjomu Krievijā. Turklāt investīciju apjoms jau tagad būtiski krīt salīdzinājumā ar pērno gadu.
Tādējādi pēc vairākiem mēnešiem vai gada tas var būtiski ietekmēt darba algu līmeni, veicināt jaunu darba vietu likvidāciju un jaunu nerašanos. „Tā ietekme, protams, ir ilgākā laikā periodā. (..) Acumirklīgā ietekme mums šķiet minimāla, bet, laikam ejot, tā kļūs lielāka,” saka Strazds.
Jau ziņots, ka septembra vidū Eiropas Savienība ieviesusi jaunas sankcijas pret Krieviju, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās. Tas ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.
Sekojot ASV piemēram, ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj” un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.
Krievijas amatpersonas paziņoja par gatavību atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu. Iepriekš, 7.augustā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, Maskava aizliedza pārtikas importu no ES, ASV un citām valstīm.
Iepriekš vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
