Problēma saasinājās aprīļa vidū, kad Eiropas Parlaments (EP) speciālā deklarācijā aicināja atteikties no “South Stream” un atrast citas iespējas nodrošināt dabasgāzes piegādi Eiropai.
Par atbildi Krievijas gāzes giganta “Gazprom” preses dienests paziņoja, ka darbi rit saskaņā ar grafiku un celtniecība Bulgārijas teritorijā sāksies jau vasarā.
Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par iekārtu un materiālu piegādi, jau maija beigās paredzēts sākt likt caurules, bet rudenī sāksies to izvietošana Melnajā jūrā. Pirmā gāze tiks padota 2015.gada beigās.
Bulgāru paruna vēsta, ka likums ir vārti klajā laukā. Lai apietu juridiskos šķēršļus līgumā par cauruļvada būvi un ekspluatāciju, sociālistu kabinets gatavo izmaiņas Likumā par enerģētiku, kur parādās jauna kategorija “jūras cauruļvads” – kas nosaka “South Stream” zemūdens daļai tādu juridisko statusu, it kā tā vispār neatrodas Bulgārijā un tātad arī Eiropā. Pēc valdības domām, tādā gadījumā uz to neattiecas Eiropas Savienības (ES) 2009.gadā pieņemtā tā sauktā trešā enerģētiskā pakete, kas nosaka, ka viena kompānija nevar būt vienlaicīgi cauruļvada operatore un gāzes piegādātāja, kā tas ir “South Stream” gadījumā, kur Krievijas koncerns “Gazprom” ir gan cauruļvada, gan gāzes īpašnieks.
Pēc ekonomikas un enerģētikas ministra Dragomira Stoineva domām, gatavotās izmaiņas likumdošanā nav pretrunā ar valsts parakstītajiem starptautiskajiem nolīgumiem.
"Projekts ir nozīmīgs ne tikai Bulgārijai, bet arī visai Eiropai. Mūsu valstij nepieciešams maksimāli izmantot tā iespējas, lai izveidotu jaunas darbavietas un stimulētu ekonomikas attīstību," pavēstīja ministrs Stoinevs.
Savukārt Brisele uzskata, ka cauruļvada projektēšanas gaitā ir pārkāpti sabiedrisko pasūtījumu noteikumi, būvniecības kompānijas izvēles konkursa termiņš ir bijis aizdomīgi īss, kas arī var novest pie sankcijām.
No enerģētikas eirokomisāra Gintera Etingera kabineta tiek uzsvērts, ka visām valstīm, ar ko Krievija noslēgusi divpusējus līgumus, tai skaitā arī Bulgārijai, ir jānodrošina projekta atbilstība Eiropas likumdošanai un Savienības iekšējā enerģētiskā tirgus, kā arī ekoloģiskajām prasībām.
Tās attiecas uz visām infrastruktūrām, ieskaitot teritoriālos ūdeņus, tāpēc nevar būt runa par to, ka tāds “jūras cauruļvads” automātiski ir ārpus ES jurisdikcijas.
Komisija kopumā ir norūpējusies par Bulgārijas valdības vienošanos ar Krieviju par “South Stream” un uzskata, ka tā aizskar ES tiesības.
Eiroparlamenta vēlēšanu priekšvakarā enerģētiskās domstarpības izrādījās izdevīgs arguments arī vietējās politiskajās diskusijās. Opozīcija izmantoja gadījumu, lai apvainotu valdību, ka tā esot Krievijas ekonomisko un politisko interešu Trojas zirgs, un izmaiņas Likumā par enerģētiku patiesībā tiek diktētas no Maskavas. Rezultātā izveidosies pilnīgs Krievijas enerģijas monopols un valsts ekonomika nonāks vēl lielākā atkarībā.
Neatkarīgi no ES brīdinājumiem un pieņemtajām deklarācijām, projektā ieinteresētās valstis nevēlas no tā atteikties. Laikā, kad aizvien mazāk paliek iespēju ar ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt samilzušo Ukrainas problēmu, nākas konstatēt, ka “South Stream” izrādījies kārtējais klupšanas akmens vienotas Eiropas ceļā.
