Eiropas Komisijas prezidents Junkers vizītē Londonā ierodas pēc Lielbritānijas premjeres Mejas uzaicinājuma. Junkeru pavadīs Eiropas Komisijas ''Brexit'' sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē. Augstās amatpersonas apspriedīs gaidāmās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Pirms dažām dienām Londonā viesojās arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni. Pēc tikšanās ar premjeri Meju viņš uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem punktiem izstāšanās sarunu laikā būs jautājums par pilsoņu tiesībām:
„Vēstījums ir pozitīvs: mēs vēlamies stiprināt pilsoņu tiesības – Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas pilsoņu un Eiropas Savienībā dzīvojošo britu tiesības. Tas ir svarīgākais vēstījums. Mēs gribam strādāt kopā. Mejas kundze uzsvēra šo pozīciju. Tā ir arī mūsu pozīcija. Abas puses strādās savu pilsoņu labā. Tas ir labs sākums.”
Jautājums ir aktuāls, jo Mejas valdība solījusi iegrožot imigrāciju. Brisele atkārtoti brīdināja - ja Lielbritānija vēlas piekļuvi vienotajam tirgum, tad tai jāturpina ievērot arī bloka pārvietošanās brīvības pamatprincipi. Tad Meja paziņoja, ka Lielbritānija izstāsies arī no vienotā tirgus un ar Eiropas Savienību vēlas noslēgt tirdzniecības līgumu.
Katrā ziņā Junkera, kurš trešdien ierodas Londonā, vēstījumā Mejai būs stingra nostāja pilsoņu tiesību ievērošanā. Uz to norādīja Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva:
„Prezidents Junkers uzsvēris, ka pilsoņu tiesības nevajadzētu izmantot kā kaulēšanās objektu gaidāmajās sarunās. Mēs gribam nodrošināt, lai Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu un Eiropas Savienībā dzīvojošo britu tiesības tiek ievērotas arī turpmāk.”
Tikmēr Junkera vizītes priekšvakarā tika ziņots, ka Eiropas Savienības pozīcija attiecībā uz ''Brexit'' sarunām kļuvusi stingrāka un
Londonai tikšot izvirzītas jaunas prasības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, imigrāciju un finansiālajām saistībām.
Kopienas līderi - bez Mejas - sestdien tiksies, lai vienotos par politiskajiem mērķiem Lielbritānijas izstāšanās sarunās un novilktu „sarkanās līnijas.”
Saskaņā ar ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušu dokumenta uzmetumu, ko izskatīs samitā, pārējās dalībvalstis uzsvērs, ka Lielbritānija būs atbildīga par finansiālajām saistībām pret Eiropas Savienību vismaz gadu pēc izstāšanās, kas paredzēta 2019. gadā. Tāpat kopiena uzstās, ka britu finanšu industrijai būs jāturpina ievērot Eiropas Savienības noteikumi, ja tā vēlēsies ērtu piekļuvu bloka tirgiem. Arī – ka Lielbritānijai būs jādod pastāvīgās uzturēšanās atļauja Eiropas Savienības pilsoņiem, kas valstī būs nodzīvojuši piecus gadus.
Terēza Meja Briseli par Apvienotās Karalistes vēlmi izstāties no Eiropas Savienības oficiāli informēja marta beigās nosūtot vēstuli. Līdz ar to tika iedarbināts Lisabonas līguma 50.pants, aizsākot divu gadu ilgu sarunu procesu par turpmākajām attiecībām, kura noslēgumā Apvienotajai Karalistei jāizstājas no Eiropas Savienības.