"Vienmēr ir īpaša sajūta, kad piedalies, piemēram, Baltijas gaisa patrulēšanas misijā. Šī ir mūsu trešā reize šeit, kas vienlaikus ir 60. NATO patrulēšanas misija," atklāja Ungārijas Gaisa spēku pilots un komandieris Atilla Vanjiks.
Ungārijas Gaisa spēki pirmo reizi piedalījās Baltijas gaisa patrulēšanas misijā 2015. gadā. Komandieris arī norāda, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, ko rada Krievijas sāktais karš Ukrainā, misijas uzdevumi un mērķi nav mainījušies – tā ir miera laika gaisa aizsardzības misija.
Patrulēšanas misijās galvenais ir komandas darbs, bet tas neaprobežojas ar atrašanos uz zemes. Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijās iesaistīti visi – ne tikai Lietuvā un Igaunijā dislocētās NATO dalībvalstu gaisa spēku vienības, bet arī novērošanas speciālisti Latvijā un Vācijā.
"Pirmkārt, mēs esam acis gaisa telpas novērošanas operatoriem. Viņi apstrādā radaru datus un, kad gaisa telpā tiek pamanīts kaut kāds objekts, kam ir noteikti kritēriji, tas nav identificēts, kas pieprasa aktivitāti, mēs ziņojam uz daudznacionālo gaisa operāciju centru Vācijā un tad lēmumu pieņem viņi. Tas nenozīmē, ka mēs šo procedūru nevaram ietekmēt. Ja mēs redzam, ka lēmumam ir jābūt pieņemtam nekavējoties, tad tālāk mēs iesaistāmies koordinācijā," stāstīja NBS Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centra priekšnieks Viktors Žigarkovs.
Visi iesaistītie NATO partneri arī veic kopīgas mācības. "Sadarbojamies ar Vācijas Gaisa spēkiem, kas pašlaik dislocēti Emarī gaisa spēku bāzē Igaunijā, Čehijas Gaisa spēkiem, kas atrodas arī šeit, Lietuvā. Ar Čehijas Gaisa spēkiem sadarbība notiek teju katru dienu. Vairumā gadījumu tie ir treniņlidojumi, lai mēs attīstītu kopējās sadarbības prasmes. Lidojam plecu pie pleca dažādos mācību uzdevumos, kā arī piedalāmies tā dēvētajās "Tango" mācībās, kas ir teju kā īsta misija, tikai nav reālas lidmašīnas, ko pārtvert," par mācībām un treniņlidojumiem stāstīja Vanjiks. Tomēr jāpiebilst, ka nereti šādi treniņlidojumi kļūst par īstu misiju un tad jau to dēvē par "Alpha Scramble".
Ņemot vērā Baltijas gaisa patrulēšanas specifiku, jāizceļ arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku iesaiste šajā misijā.
"Visas Gaisa spēku vienības ir kaut kādā veidā iesaistītas gaisa patrulēšanas misijas atbalstā. Ja mēs skatāmies no operacionālā aspekta, tad tie būtu gaisa telpas eskadriļas radari un Kontroles un ziņošanas centrs "Lielvārde". Izmantojot BALTNET infrastruktūru, kas ir NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, centra karavīri nodrošina nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu, radaru datu apstrādi, gaisa telpas ainas veidošanu un to savstarpējo apmaiņu ar Kontroles un ziņošanas centriem, kā arī nosūtīšanu uz Gaisa operāciju centru," norādīja Žigarkovs.
Viņš arī atklāja, ka Kontroles un ziņošanas centra viena no galvenajām funkcijām ir tieši ziņošana un gaisa kontroles veikšana, kas ietver arī militāro lidmašīnu kontroli Baltijas gaisa telpā.
"Agrās brīdināšanas kontroles platformas sistēmas (AWACS), kad lido mūsu gaisa telpā, tad arī notiek cieša sadarbība, – mēs uzturam radio sakarus ar šīm lidmašīnām, koordinējam gaisa telpu, kā arī viņu lidojuma izpildi. Ja runā par mācībām, tad arī mums regulāri notiek gan LIFE mācības, kad gaisā atrodas lidmašīnas, gan NATO sintētiskās mācības, kur tiek apspēlēti vairāki taktiskie komandvadības elementi, lai attīstību un pilnveidotu personāla iemaņas darboties ne tikai miera laikā, bet arī krīzes un konflikta situācijās," sastāsta Žigarkovs.
Tieši Nacionālo bruņoto spēku Kontroles un ziņošanas centra dispečeri ir tie, kas ar iznīcinātāju pilotiem atrodas pastāvīgā kontaktā, lai droši tos pavadītu misijā.
Ikvienas misijas galvenais mērķis ir pasargāt Baltijas valstu gaisa telpu no nelūgtiem ciemiņiem. Un runājot par pārkāpumiem, tad šeit vienisprātis ir gan Ungārijas Gaisa spēku komandieris, gan Kontroles un ziņošanas centra priekšnieks, norādot, ka visbiežākie pārkāpumu veidi ir Krievijas Federācijas militāro gaisa kuģu lidojumi neitrālajos ūdeņos tuvu Baltijas valstu teritoriālo ūdeņu robežai, neiesniedzot lidojuma plānu, neieslēdzot automātisko atbildētāju, kā arī neizejot uz radio sakariem ar civilajiem radio sakaru dienestiem.
Ikdiena saspringta
Ungārijas Gaisa spēku militārpersonu ikdiena Šauļu militārajā bāzē ir saspringta – ir jāatrod laiks, lai sevi uzturētu pēc iespējas labākā fiziskajā un mentālajā formā, kā arī ir jāapkopj lidmašīnas, lai tās būtu darba kārtībā visu laiku. Un kapteinis arī norāda, ka lidošana ir mazākā misijas daļa. Laba fiziskā forma ir nepieciešama arī tāpēc, ka reaģēšanas laiks, kurā no bāzes ir jānokļūst lidmašīnā un tā jāpaceļ gaisā, ir 15 minūtes.
"Katrs lidojums ir savā ziņā unikāls un neatkārtojams. Teiksim tā – 90% no visa laika tiek pavadīts, lai gatavotos misijām, bet tikai 10% no laika tiek pavadīts gaisā.
Sagatavošanās laikā pilotam ir jāpārbauda meteoroloģiskie apstākļi, izlūkdienestu sniegtā informācija, gaisa satiksmes kontrolieru sniegtā informācija. Pēc katra lidojuma seko sapulces, kurās mēs informējam kolēģus par lidojuma gaitu un ar to saistītiem apstākļiem," runājot par lidojumiem, stāstīja Atilla Vanjiks.
Vienas pārtveršanas misijas ilgums ir aptuveni stunda – sākot no potenciālā pārkāpēja atrašanas un pārtveršanas, līdz tā eskortēšanai zināmā attālumā no Baltijas valstu gaisa telpas. Lidmašīnas, neskatoties uz lidojuma mērķi – mācību vai pārtveršanas misijā –, dodas bruņotas, bet galvenais uzdevums vienmēr paliek nemainīgs – neeskalēt situāciju.
Viena lieta, ar ko Šauļu militārajā bāzē dislocētie Ungārijas gaisa spēki atšķiras no citu valstu gaisa spēkiem, ir tā, ka komandā ir divi piloti, kuri tiek tā trenēti, lai piedalītos dažādos aviācijas šovos. Aizvadītajā vasarā šī komanda priecēja skatītājus aviācijas šovā, kas notika Liepājā. Bet šeit jāpiebilst, ka aviācijas šovs paliek otrajā plānā, ja tiek saņemta pavēle doties pārtveršanas misijā. Komandieris skaidroja, ka dalība šovos palīdz ne tikai pilotiem nezaudēt iemaņas, bet arī NATO sabiedrotie var novērtēt ungāru spējas.
