Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdz Savienotās Valstis par „nekonstruktīvu pozīciju” pēc tam, kad Vašingtona attiecās no Maskavas priekšlikuma uzņemt augsta līmeņa delegāciju premjera Dmitrija Medvedeva vadībā, lai apspriestu Sīrijas jautājumus.
Trešdien notika trešais sarunu raunds starp ASV un Krievijas militārpersonām ar drošas videokonferences starpniecību, lai vienotos par noteikumiem, lai piloti nejauši viens ar otru nesadurtos Sīrijas debesīs. Maskava un Vašingtonas vadītā koalīcija īsteno atsevišķas uzlidojumu kampaņas. Vakardienas diskusijās tika panākts progress, paziņoja Pentagons, norādot, ka sarunas „koncentrējās uz konkrētu drošības procedūru ieviešanu.”
Saprašanās memorands par drošības protokoliem varētu tikt parakstīts un ieviests jau tuvākajās dienās, ziņu aģentūrai AFP savukārt norādīja kāda ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Situācija Sīrijas debesīs kļuva sarežģītāka 30.septembrī, kad Krievija sāka savu uzlidojumu kampaņu, lai atbalstītu prezidentu Bašaru al Asadu. Maskava uzstāja, ka uzlidojumi vērsti pret teroristu grupējumu „Islāma valsts” un citiem „teroristiem.” Lietas vēl vairāk sarežģīja Maskavas lēmums pagājušajā nedēļā palaist spārnotās raķetes no saviem karakuģiem Kaspijas jūrā uz mērķiem Sīrijā.
Līdz šim nozīmīgi incidenti gaisa telpā nav notikuši. Tomēr Pentagona amatpersonas atzinušas, ka atsevišķos gadījumos ASV vadītās koalīcijas iznīcinātājiem ir nācies mainīt kursu, lai izvairītos no atrašanās tajā pašā rajonā, kur Krievijas lidmašīnas. Otrdien ASV vadītās koalīcijas pārstāvis pulkvedis Stīvs Vorens žurnālistiem paziņoja, ka koalīcijas un Krievijas lidmašīnas nonākušas pietiekami tuvu, lai piloti varētu redzēt otru lidmašīnu. Viņš norādīja, ka „vienmēr būs zināms risks, ja kaujas telpā iesaistītās puses darbojas nesaskaņoti”.
Sīrijas valsts platība aptuveni atbilst Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijām kopā.
Bet Putins ceturtdien apsūdzēja ASV, ka tām ir „nekonstruktīva pozīcija”. Ar šo paziņojumu viņš nāca klajā pēc tam, kad Vašingtona attiecās uzņemt augsta līmeņa Krievijas delegāciju, ko vadītu premjers Dmitrijs Medvedevs, lai apspriestu Sīrijas jautājumus. ASV arī atteikušās sūtīt uz Maskavu savu misiju. Par to trešdien pavēstīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Putins ceturtdien paziņoja, ka izskatās, ka Vašingtonai „nav nekā, par ko runāt”.
Iepriekš Krievijas prezidents pārmeta ASV, ka tās atsakās sadarboties un dalīties izlūkinformācijā par Sīriju.
Vašingtona Krievijas pārmetumus komentēja, paziņojot, ka Maskavas priekšlikums sūtīt delegāciju valdības otrās augstākās amatpersonas - premjera Medvedeva - vadībā, ir „izmisuma pazīme.” Baltā nama preses sekretārs Džošs Ērnests norādīja, ka ASV tajā nav ieinteresētas, „kamēr Krievija nevēlas veikt konstruktīvu ieguldījumu cīņā pret grupējumu „Islāma valsts".”
