ĪSUMĀ:
- Pasaulē arvien vairāk valstu samazina balsstiesību vecumu no 18 uz 16 gadiem.
- Eiropā šādu soli jau spērušas Austrija, Malta, Skotija un Velsa, to plāno darīt arī Vācija.
- Igaunijā pašvaldību vēlēšanās iespējams balsot jau no 16 gadu vecuma.
- Idejas atbalstītāji uzskata, ka jauniešiem jādod iespēja balsot par lēmumiem, kas ietekmēs viņu nākotni.
- Skeptiķi iebilst, ka 16 un 17 gadu vecumā pusaudži vēl nav pietiekami nobrieduši, lai pieņemtu politiskus lēmumus.
Lai gan vairumā valstu tiesības piedalīties vēlēšanās cilvēki joprojām iegūst, sasniedzot 18 gadu vecumu, pasaulē ir vairāki desmiti valstu, kurās dažāda mēroga vēlēšanās drīkst piedalīties arī jaunāki cilvēki. Šo valsu vidū ir arī Igaunija, kur pašvaldību vēlēšanās iespējams balsot jau no 16 gadu vecuma.
“Ir jāatzīmē jauna tendence – valstu vēlme vēlētāju vecuma robežu pazemināt līdz 16 gadu vecumam,” skaidro Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova.
“Piemēram, Argentīnā, Austrijā, Brazīlijā, Kubā, Ekvadorā, Maltā, Nikaragvā, Skotijā un Velsā šāds vecums tiesību vēlēt iegūšanai jau ir apstiprināts un darbojas,” stāsta Tiesībsarga birojā.
Arī Vācijā visas trīs jauno valdību veidojošās partijas (sociāldemokrāti, ''zaļie'' un brīvie demokrāti), neraugoties uz domstarpībām daudzos citos jautājumos par Eiropas lielvaras nākotni, ir vienotas citviet pretrunīgi vērtētā jautājumā – tās atbalsta valsts mēroga vēlēšanu balsstiesību vecuma samazināšanu līdz 16 gadiem.
Jaunieši vēlas balsot par lēmumiem, kas ietekmēs viņu nākotni
“Arguments par labu vēlētāju vecuma samazināšanai līdz 16 gadiem,” spriež Tivaņenkova, “varētu būt valsts populācijas novecošana, un nepieciešamība atstāt politiskajā dienaskārtībā arī tos jautājumus, kas skar sabiedrības jauno paaudzi.”
Tiesībsarga biroja padomniece vērtē, ka jauniešu iesaiste vēlēšanās no 16 gadu vecuma varētu palielināt šīs grupas interešu pārstāvību likumdevēja jeb Saeimas un pašvaldību līmenī.
“Jo īpaši svarīgi tas būtu tādēļ, ka jauniešiem jādod iespēja ietekmēt lēmumus, kuru realizāciju dzīvē viņiem nāksies izjust uz savas ādas nākamajās desmitgadēs,” atzīmē Tivaņenkova.
Tāpat viņa piebilst, ka vēlētāju zemā aktivitāte vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem var vedināt uz domām par demokrātiskas iekārtas ilgtspēju: “Jo ilgāk jauniešiem jāgaida, lai piedalītos politiskajā dzīvē, jo mazāk viņi iesaistās tajā turpmākajā dzīvē”.
Tikmēr pašu jauniešu domas šajā jautājumā dalās. Latvijas Jaunatnes padome (LJP) šī gada martā iestājās par iniciatīvu "Vēlēt no 16", kurā tā atbalsta pašvaldību vēlēšanu vecuma cenza samazināšanu līdz 16 gadiem. Vienlaikus nevalstiskajā organizācijā piebilst, ka tās dalībnieku vidū šis priekšlikums netiek vērtēts viennozīmīgi.
“Mēs prasām kvalitatīvas politiskās izglītības nodrošināšanu arī skolās, lai 16 gadus vecais un 18 gadus vecais vēlētājs būtu izglītots par valsts un pašvaldības politiku un par savām iespējām tajā iesaistīties,” uzsver LJP pārstāve Elīna Brūklena.
Vispirms jādomā par jauniešu aktīvāku iesaistīšanu pašvaldību lēmumu pieņemšanā
LJP sabiedrisko attiecību speciālists Akims Savruckis akcentē, ka, viņaprāt, jauniešus vajadzētu vairāk iesaistīt dažādās līdzdalības formās – jaunatnes organizāciju darbībā, brīvprātīgajā darbā, jauniešu centru darbībā, valsts un pašvaldības lēmumu pieņemšanas un konsultatīvos procesos. “Šobrīd esošā formālās izglītības sistēma nav spējīga nodrošināt jauniešus ar vajadzīgajām zināšanām pilsoniskās līdzdalības jomā,” piebilst Savruckis.
Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka vēlme, ko pauž Latvijas Jaunatnes padome, nevar palikt bez ievērības un būtu jāmeklē risinājumi dot jauniešiem iespējas valsts pārvaldē iesaistīties no 16 gadu vecuma.
“Šobrīd to var darīt platformā “manabalss.lv”, tādejādi iesaistoties, bet turpmāk šāda veida platformas būtu nepieciešamas primāri veidot arī pašvaldībās, lai jauniešu iniciatīvas nonāktu vietējo pašvaldību darba kārtībā, kas dažādās formās daudzviet notiek jau šobrīd. Vajadzētu padarīt šo kārtību skaidrāku, vienotu visām pašvaldībām un orientētu tieši uz jauniešiem,” saka Valainis.
Nepilngadīgo dalībai jebkādās vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienība pašlaik nepiekrīt, vienlaikus partijas pārstāvis uzsver, ka ar laiku šī nostāja var mainīties, izvērtējot to valstu pieredzi, kas balsošanas vecumu jau samazinājušas.
Jauniešu lēmumus bieži vien diktē emocijas
Jaunatnes pilsoniskās izglītības vērtību izceļ arī Nacionālā apvienības jauniešu organizācijas valdes loceklis Kristaps Rupeiks, kuram pašam šobrīd ir atlicis nepilns gads līdz pilngadībai. Jaunietis gan norāda, ka, viņaprāt, 16 gadu vecumā cilvēki ir viegli ietekmējami un ne visi ir politiskajos procesos pietiekami izglītoti, lai uzņemtos šādu atbildību.
“Paliekot vecākam un arvien skaidrāk apzinoties politiskās atbildības nopietnību, šāds lēmums liekas kā slidena koka laipa ezerā. Tas ne tikai sniegtu iespēju dažādiem politiskajiem spēkiem negatīvi ietekmēt valsts sociālo, ekonomisko un politisko stabilitāti, bet arī radītu jauniešu starpā destruktīvas domstarpības, jo viņu rīcībās un lēmumu pieņemšanā galvenokārt dominē emocijas – iespaidi no apkārtējās vides, tuviniekiem un draugiem,” vērtē Rupeiks.
Tam, ka jaunieši kā mērķa grupa var būt interesanta noteiktiem politiskajiem spēkiem, kas šādi varētu censties palielināt savu atbalstītāju skaitu, lai iegūtu papildu vietas parlamentā vai pašvaldībās, piekrīt arī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
“Viens no jautājumiem, kas ir jāapsver, vai jaunieši 16 un 17 gadu vecumā ir pietiekami patstāvīgi, neatkarīgi, lai spētu apzināti izvērtēt partiju priekšvēlēšanu programmas, kandidātus, vai viņiem ir nepieciešamās prasmes atšķirt populistiskus solījumus no īstenojamām idejām.
Kā arī, vai jaunieši, kuru lielākā daļa šajā vecumā vēl ir finansiāli atkarīgi no vecākiem, neietekmēsies no vecāku viedokļa un nepakļausies tā sauktajam ģimenes balsojumam,” atzīmē CVK sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Līva Laizāne.
Jaunieši balso par nākotni
Ar piesardzīgu optimismu uz šī vecuma jauniešu spējām pārdomāti iesaistīties politiskajos procesos raugās Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, profesors Andris Sprūds.
“Universitātē satieku 18 gadus vecus jauniešus, viņi visi ir ar zināšanām, ar savu redzējumu gan par politiskiem akcentiem, gan par to, kā jāattīstās valstij. Man šķiet, ir ļoti svarīgi, ka jaunieši jau līdz 18 gadu vecumam sāk trenēt savu pārliecību un gatavību iesaistīties politiskajā procesā. Protams, ka nav runa par Saeimas vēlēšanām, bet par pašvaldību vēlēšanām,” uzsver profesors Sprūds.
Agrīnu izpratni par politisko līdzdalību kā nozīmīgu izceļ arī Rīgas domes deputāts Edmunds Cepurītis (“Par!/Progresīvie”). Viņa pārstāvētā partija “Progresīvie” jau kopš dibināšanas ir atbalstījusi vēlēšanu tiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma pašvaldību vēlēšanās.
Deputāts vērtē, ka, daļai jauniešu pēc vidusskolas beigšanas dodoties studēt uz lielākajām pilsētām, daudzās pašvaldībās politiskie spēki jauniešu intereses ignorē, jo viņi pagaidām sastāda mazu daļu no balsojošajiem.
“Šāda pirmā politiskā pieredze par neieklausīšanos un neiesaistīšanu rada neuzticību politiskajam procesam un veicina pasivitāti vēlēšanās arī turpmāk. Paplašinot jauniešu balsotāju loku, tas motivētu arī partijas, kas ikdienā nedomā par jauniešu vajadzībām, aktīvāk runāt par šīm tēmām,” uzskata Cepurītis.
Savulaik bija lielas diskusijas arī par 18 gadu slieksni
Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts Rietumeiropā, kas 1969. gadā samazināja vēlēšanu tiesību vecumu līdz 18 gadiem. Vācija un ASV šim piemēram sekoja pāris gadus vēlāk. ASV debates par šo jautājumu tolaik veicināja Vjetnamas karš – 18 gadus veciem jauniešiem bija jāiet karā, bet viņi nedrīkstēja demonstrēt savu pretestību, nododot balsi vēlēšanās. Tas radīja izpratni, ka ir nepieciešams labāks līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem.
“Es domāju, ka balsstiesību vecuma maiņa ir tādas jaunās vēsmas sabiedrībā,” vērtē profesors Sprūds. “Kā Rainis ir teicis: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”''
Viņaprāt, jauniešu iesaistei ir liela nozīme kā sabiedrības līdzdalības, tā uzticēšanās uzlabošanā, politisko dialogu vairāk veidojot nākotnes perspektīvā un ņemot vērā to cilvēku intereses, kas būs ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa pēc desmit gadiem.
“Skaidrs, ka jaunieši balsos par nākotni,” uzskata Sprūds, “tai skaitā, piemēram, par klimatu, par zaļo domāšanu, kas ir ļoti izteikti jauno cilvēku vidū. Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi, ka šie akcenti tiek pastiprināti arī kopējā sabiedrības domāšanā.”
Vienlaikus ārpolitikas eksperts atzīst: “Jautājums ir, vai 16 gados var uzņemties pilnu atbildību, vai ir nobriedušas domas?”.
Jaunieši ātrāk saprot lietas
Psihoterapeite Gunta Andžāne, kura ikdienā strādā ar pusaudžiem, piekrīt, ka izpratne par pasaulē notiekošo, tāpat kā informācijas ieguve un apstrāde 16 gadus veciem jauniešiem mūsdienās ir lielāka, nekā tā bija iepriekšējās paaudzēs.
"Tas, ka viņi ātrāk saprot lietas, tas noteikti ir pluss. Varbūt, ka var veidot ekspertu grupu no 16 gadus veciem jauniešiem, jo viņi vāji kontrolē savus impulsus un daudz ātrāk ierauga riskus, un spēj spilgti un emocionāli izteikties. Bet balsot vēlēšanās – tas nav viennozīmīgi,” uzsver ārste.
“Latvijā ir vajadzīgs lielāks vēlētāju skaits, bet jautājums, vai tiešām kvantitāte spēj kompensēt kvalitāti? Varbūt tomēr mazāk ir vairāk,” pārdomās dalās Andžāne.
Psihoterapeite skaidro, ka runa ir gan par paša spriestspēju, gan prasmi saprast līdzcilvēku vajadzības un vēlmes.
“Tā ir liela katastrofa, ja mēs ievēlam cilvēkus, kuriem ir bērnišķīgi, impulsīvi, nekontrolēti lēmumi. Kā tad lai sabiedrība kopumā izlēkā [līdzi] nenobriedušu personību reakcijām, ja viņām ir piešķirta vara?” saka ārste.
Tāpat šī diskusija psihoterapeitei atgādina agrāk sabiedrībā apspriesto iespējamo bērna skolas gaitu uzsākšanas vecuma maiņu uz sešiem gadiem.
“Ārsti un psihologi vienā balsī to noraidīja, jo bērna smadzenes vēl aug un attīstās.
Šobrīd jautājumā par 16 gadiem un vēlēšanām man gribētos vilkt diezgan lielas paralēles. Jo tīri fizioloģiski un anatomiski smadzenes nobriest 25 gadu vecumā,” uzsver Andžāne.
Mūsdienu bāreņi ar vecākiem
Raugoties nākotnē, ārste īpaši izceļ nepieciešamību vairāk attīstīt bērnu emocionālo inteliģenci ģimenes lokā.
“Šobrīd dzīves ritms ir tik ļoti straujš, ka mēs nez kāpēc liekam akcentu uz intelektuālo vidi – zināt vairāk, vēl šo izlasīt, vēl kaut ko sameklēt. Un tā mūsdienās bērni kļūst par bāreņiem ar vecāku klātbūtni, un palielinās vientuļnieka sajūta,” teic Andžāne.
Viņa stāsta, ka arī bērni, kas aug ģimenēs, mūsdienās jūtas vientuļi. “Viņiem pat bieži nav vēlmes komunicēt un veidot attiecības, un tas noteikti ir bīstams simptoms. Tīri cilvēcīgi bērni šobrīd ir gudrāki, informācijas ir vairāk, bet mēs jau nesastāvam tikai no intelekta.”
“Jo – kas ir vēlēšanas?” turpina ārste. “Tur ir jābūt labām sociālajām prasmēm, jāmāk labi regulēt savu uzvedību, noformulēt savas domas, jābūt emocionālajai inteliģencei. Tas ir nepieciešams, lai es varētu ievēlēt cilvēkus, kas spēj parūpēties par kopējo labumu, tajā skaitā manējo,” piebilst Andžāne.
Pussolis valsts attīstībai
Savukārt profesors Sprūds atgādina par Igaunijas parlamenta 2015. gadā apstiprinātajām konstitucionālajām izmaiņām, kas sniedz 16 un 17 gadus veciem jauniešiem tiesības balsot Igaunijas pašvaldību vēlēšanās.
“Ja mēs skatāmies uz mūsu kaimiņiem igauņiem, kas ir sākuši no pilnīgi līdzīgām pozīcijām, viņi ir pussolīti priekšā.
Es domāju, ka tas, ka tur līdzdalība ir par vairākiem desmitiem procentpunktu lielāka kā Latvijā – no tā var izdarīt secinājumus. Es arī nerunāju par to, kas un kā balso, bet vienkārši valsts attīstībā viņi ir pussolīti priekšā,” norāda Sprūds.
Vēlētāju aktivitātē Latvija atpaliek no vairuma attīstīto valstu pasaulē. Turklāt 16 gadus vecam jaunietim jau var iestāties kriminālatbildība; šī vecuma cilvēki, stājoties darba attiecībās, maksā nodokļus.
Profesors Sprūds gan norāda, ka balsstiesību vecuma samazināšana līdz 16 gadiem pati par sevi, viņaprāt, neradīs aktīvu līdzdalību. “Man šķiet, ka tas dotu papildu dinamiku debatei, kurā būtu nepieciešama savstarpējā cieņa.”
