Līdz apstākļu noskaidrošanai ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērrešs savā paziņojumā aicinājis konfliktā iesaistītās puses atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu veicināt situācijas eskalāciju.
Piektdien, 30.martā, vakarā pēc Kuveitas lūguma tika sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, lai apspriestu sadursmes uz Izraēlas un Gazas joslas robežas starp palestīniešiem un Izraēlas armijas spēkiem. Tajos dzīvības zaudēja 16 palestīniešu, bet vairāk nekā tūkstotis tika ievainoti.
ANO arī vērš uzmanību uz to, ka situācijas eskalācijas risks Gazas joslā ir „ļoti reāls” un tas varētu novest pie jauna konflikta.
Tikmēr Izraēlas vēstnieks ANO Denijs Danons pirms Drošības padomes ārkārtas sēdes vēstulē pauda, ka vardarbībā vainojama palestīniešu kustība „Hamas”, kura apdraud drošību visā reģionā. Danons uzsvēra, ka notikušais Gazas joslā ir kārtējais palestīniešu mēģinājums pievērst sev uzmanību ANO un izplatīt melus par Izraēlu. Danons šādu rīcību, īpaši Lieldienu svētku laikā, uzskata par ļoti zemisku.
Turpretī palestīniešu kustība „Hamas” norādījusi, ka demonstrācijas mērķis ir pieprasīt „atgriešanās tiesības”, lai varētu brīvi pārvietoties pa Izraēlu, jo kopš 1948. gada, kad arābu valstu spēki zaudēja cīņu Izraēlai, palestīnieši kļuva par bēgļiem bez tiesībām atgriezties Izraēlā.
Pēc palestīniešu kustības „Hamas” teiktā, palestīnieši demonstrācijas Gazas joslā pie Izraēlas robežas plāno rīkot līdz maija vidum, kad plānota ASV vēstniecības atklāšana. Par to pērn paziņoja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, vienlaikus atzīstot Jeruzalemi par Izraēlas jauno galvaspilsētu.
Uz to, ka nopietni jāuztver palestīniešu demonstrācijas Gazas joslā pie Izraēlas robežas, šonedēļ norādīja Izraēlas Aizsardzības spēku Ģenerālštāba priekšnieks Gadi Eizenkots. Viņš uzsvēra, ka uz robežas tiks nosūtīti armijas papildspēki, izvietoti snaiperi, lai nepieļautu, ka kāds no demonstrācijas dalībniekiem šķērsotu robežu. Eizenkots arī uzskata, ka šogad ir paaugstināts risks, ka varētu izcelties jauns konflikts starp Izraēlu un „Hamas”.
Kopš 2008. gada starp „Hamas” un Izraēlu ir bijuši trīs konflikti, 2014.gada panākot trauslu pamieru. Tomēr pēdējos gados ir notikuši neskaitāmi incidenti, kuros bojāgājuši gan palestīnieši, gan Izraēlas puses pārstāvji, saasinot attiecības starp abām pusēm.