Labrīt

Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam - daži ieteikumi par bērnu drošību

Labrīt

PILNĪGS SVIESTS: pašvaldību izmaiņu prognozējamais apjoms un citas aktualitātes

Stoltenbergs: Svarīgi, ka NATO klātbūtni Latvijā apliecina daudznacionāla karavīru grupa

NATO ģenerālsekretārs: Tramps ir ļoti skaidri apliecinājis ASV uzticību kolektīvai aizsardzībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 5 mēnešiem.

 

Ļoti svarīgi, ka tieši daudznacionālu karavīru kaujas grupa ir tā, kas apliecina NATO klātbūtni Latvijā, sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš nešaubās, ka Latvija spēs uzņemt daudznacionālās grupas karavīrus. Kaujas grupas Polijā un Baltijā izvieto pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Latvijā to vadīs Kanādas militārie spēki.

Valstu spēja citai citu un pašai sevi aizsargāt ir NATO būtība. Un par to daudz jautājumu raisījušies pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nesenās vizītes NATO līderu sanāksmē Briselē. Par secinājumiem pēc sanāksmes un jaunākajiem drošības jautājumiem NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs Briselē pastāstīja intervijā Latvijas Radio.

NATO valstu vadītāju sanāksme ir noslēgusies, un šis ir labs laiks, lai izvērtētu rezultātus. Vienotība ir pamatvārds un pamatakmens starptautiskām organizācijām, arī tādām kā Eiropas Savienība un NATO. Vai jūs, Briselē tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un pārējo, kopumā 28 dalībvalstu līderiem, izjutāt šo vienotību, domājot par NATO?"

Stoltenbergs: NATO vieno ļoti skaidrs vēstījums  - mēs esam, lai aizstāvētu un aizsargātu ikvienu dalībvalsti pret jebkuriem iespējamiem draudiem un pretinieku. Un tas nav tikai vārdos, ber arī darbos, jo NATO ievieš lielāko spēku pastiprinājumu, kopš Otrā pasaules kara. Mums ir īpaši augstas gatavības spēki, mēs esam trīskāršojuši NATO ātrās reaģēšanas spēkus, mēs esam izveidojuši astoņus nelielus štābus mūsu Austrumu sabiedrotajās valstīs. Bet, iespējams, vissvarīgāk ir tas, ka mēs patlaban izvietojam četras kaujas grupas Polijā, Baltijā, tajā skaitā arī Latvijā. Tas ir ļoti skaidrs signāls par NATO daudznacionālo spēku klātbūtni šajā mūsu alianses daļā.  Tātad vienotība nav tikai vārdos, bet arī darbos, ko mēs redzam spēcīgā mūsu kolektīvās drošības stiprināšanā.

ASV prezidents Donalds Tramps uzstājās ar uzrunu NATO sanāksmes dienā, atklājot 11. septembra teroraktu upuru piemiņas vietu pie jaunās NATO ēkas. Un šī vieta ir arī veltīta NATO 5. pantam, jo alianse to pirmo reizi iedarbināja, atsaucoties ASV lūgumam un sākot operācijas Afganistānā. Taču ASV prezidenta uzrunā šo 5. pantu nedzirdējām pieminam, ko ļoti daudzi gaidīja kā apliecinājumu no viņa puses. Gan mediji, gan eksperti to ir pamanījuši un norāda, ka tieši šī vienotības aspekta Trampa uzrunā ir ļoti pietrūcis.

Stoltenbergs: ASV ir apņēmušās gan būt NATO, gan aizsargāt kopīgo drošību, un tas nav iespējams bez piekrišanas ievērot arī 5. pantu, kas ir mūsu kolektīvās aizsardzības pamatpostulāts.

NATO visa būtība ir kolektīvā aizsardzība. ASV prezidents Tramps daudzās sanāksmēs ar mani un NATO līderiem, arī tad, kad tikāmies aprīlī Vašingtonā, ir ļoti skaidri to apliecinājis.

Un tieši tādu pašu vēstījumu pauda arī ASV ārlietu un aizsardzības sekretāri -  Džeims Matiss un Rekss Tilersons.  Viņi visi ļoti skaidri pateica, ka ASV stāv sardzē par Eiropas drošības garantijām. Un atkal – tas nav tikai vārdos, bet arī darbos. Aizvadītajā gadā ASV sāka palielināt finansējumu  ASV militārajai klātbūtnei Eiropā, arī Baltijas valstīs un Polijā. Tikai pirms dažām dienām Trampa administrācija nāca klajā ar jaunu budžeta piedāvājumu, kas paredz arī četrdesmit procentu naudas palielinājumu šim mērķim. Tātad Eiropā būs vairāk ASV karavīru, ASV ekipējuma, ASV mācību un investīciju infrastruktūrā. Šīs darbības, manuprāt, runā skaļāk par vārdiem. Mums ir apņemšanās vārdos, bet vēl svarīgāk - arī darbos, kas tātad ir pirmo reizi kopš ilgiem gadiem palielināta ASV spēku klātbūtne Eiropā.

Latvija ir gatava izpildīt saistības un sasniegt NATO prasīto aizsardzības budžetu divus procentus no iekšzemes kopprodukta jau nākamgad. Iespējams, mazākām ekonomikām to pat ir vieglāk izdarīt, jo lielākām valstīm tas prasa daudz pamatīgāku naudu. Cik optimistisks esat, ka visām NATO valstīm pārredzamā nākotnē to izdosies īstenot, ņemot vērā, ka uz to ļoti uzstāj ASV?

Stoltenbergs: Es gribētu uzteikt Latviju par aizsardzības budžeta palielināšanu tik konsekventā un spēcīgā veidā, kā mēs to redzam pēdējos pāris gados. Un arī par to, ka Latvija ir paziņojusi, ka nākamgad sasniegs divu procentu mērķi. Redzot, šo attīstību pēdējos gados, es tiešām esmu pārliecināts, ka tas ir uzticams solījums. Jums ir taisnība, ka Latvijas ekonomika nav starp lielākajām NATO, taču divi procenti ir divi procenti, un tie atspoguļo ekonomikas lielumu.

Divi procenti jūsu valstij ir tikpat grūts uzdevums kā citai, lielākai.  

Un šajā ziņā es tiešām esmu ļoti iespaidots. Es ceru, ka visas dalībvalstis pildīs 2014. gadā izteikto solījumu. Mums ir jāinvestē mūsu aizsardzībā ne tikai, lai apmierinātu ASV, bet tādēļ, ka tas ir mūsu interesēs. Mēs negribam provocēt konfliktu, mēs nevēlamies bruņošanās sacensību, mēs gribam censties veidot konstruktīvākas attiecības ar Krieviju. Tajā pašā laikā mēs vēlamies arī sūtīt skaidru vēstījumu par mūsu risinājumiem, atturēšanu un aizsardzību.

Šajās dienās Latvija saņem bruņutehniku no Kanādas un drīzumā uzņems arī daudznacionālo spēku karavīrus, kuri veidos NATO kaujas grupu Kanādas bruņoto spēku vadībā. Cik drošs jūs esat, ka Latvija varēs tikt galā ar šo uzdevumu, uzņemt šos karavīrus, jo tā arī mums ir visai jauna situācija?

Stoltenbergs: Absolūti! Es esmu viesojies Latvijā, runājis ar premjerministru, aizsardzības ministru, ārlietu ministru, un es zinu, ka Latvija ir spējīga uzņemt šo kaujas grupu. Šīs NATO sanāksmes laikā Briselē es arī  runāju  ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, kurš man apliecināja, ka Kanāda ir apņēmības pilna nosūtīt karavīrus un vadīt kaujas grupu Latvijā. Un svarīgi ir, kā Jūs jau minējāt, ka tie ir daudznacionāli karavīri, kuri apliecina NATO klātbūtni Latvijā. Protams, Latvijas aizsardzības pamatā ir Latvijas pašas militārie spēki un NATO militārie spēki, kas tagad būs tur izvietoti. Taču mūsu rīcībā ir arī trīskāršotie NATO ātrās reaģēšanas spēki, kas nozīmē, ka, ja nepieciešams, šos uz vietas esošos spēkus var arī pastiprināt. Tas, ko mēs darām ir tikai aizsardzības nolūkos, tas ir sabalansēti. Mēs negribam jaunu Auksto karu,

mēs nevēlamies konfrontāciju ar Krieviju, taču mēs vēlamies nosūtīt  skaidru vēstījumu, ka esam gatavi atturēšanai.

Vai jūs plānojat pats ierasties vizītē Latvijā, lai redzētu šīs norises?

Stoltenbergs: Jā, es plānoju braukt uz Latviju. Precīzi nevaru pateikt datumu, taču mazliet vēlāk tas notiks.

Mēs esam ļoti tuvu septembrim, kad Krievija sāks savus militāros treniņus "Zapad 2017", kas būs tuvu Baltijas valstu robežām. Mums arvien ir ļoti maz informācijas  vai arī nekāda par šo mācību lielumu. Vai jums ir zināms kas vairāk, vai arī esat saņēmis uzaicinājumu no Krievijas puses tās apmeklēt, kā iepriekš esat paudis cerību?

Stoltenbergs: Visām valstīm un, protams, arī Krievijai ir tiesības rīkot militārās mācības. Bet ar daudziem Krievijas treniņiem problēma ir tāda, ka nedarbojas parastā procedūra, mēs neesam aicināti piedalīties parastajās starptautiskajās inspekcijās. Mūsu rīcībā ir starptautiskie likumi, ko sauc par Vīnes dokumentu, kas nosaka, kādām mācībām ir kādas pārbaudes. Bet Krievija tajos ir atradusi visādus apvedceļus, lai izvairītos no šīm pārbaudēm un caurspīdīguma, piemēram, deklarējot mazāku karavīru skaitu, nekā tas ir patiesībā, un tā tālāk.

Mēs aicinām Krieviju uz lielāku atklātību un ievērot starptautiskos noteikumus, un mēs arī strādājam pie tā, kā varētu izmantot NATO-Krievijas padomes sēdes, kas ir NATO un Krievijas dialoga platforma un kurās Krievija varētu mums sniegt vairāk informācijas par gaidāmajām mācībām. Jebkurā gadījumā NATO dalībvalstis uzraudzīs un sekos līdzi "Zapad 2017" mācībām ierastajā ceļā, un mēs esam sūtām skaidru vēstījumu, ka NATO ir gatava aizsargāt un aizstāvēt visas tās dalībvalstis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti