Šis ir otrais gads, kad NATO sadarbībā ar Sabiedroto transformācijas pavēlniecību rīko šādu simpoziju. Pērn tas norisinājās Varšavā.
NATO ļoti nopietni domā par Krievijas apturēšanu
Šogad simpozijs notiek Rīgā, un galvenā tēma jeb galvenais atslēgas vārds ir noturība. Tādēļ simpozija dalībnieki pēta un apspriež galvenos jautājumus, kas saistīti ar alianses noturības spējām.
Viņi diskutē par to, kā ātrāk pieņemt lēmumus ar mērķi mazināt alianses ievainojamību, kā arī par to, kā uzlabot spēju sagatavoties stratēģiskiem satricinājumiem un traucējumiem – kā pretoties, reaģēt un ātri atgūties no tiem.
Ar noturību ir domāts tas, cik labi alianse kopumā un tās dalībvalstis atsevišķi spēj būt gatavas militāri, civilā līmenī un politiski gatavas pretoties kādiem uzbrukumiem, kas notiek no ārpuses, kā, piemēram, Krievijas uzbrukumā Ukrainai.
"Būtība šiem sarežģītajiem jēdzieniem ir, ka ir ne tikai militārā, bet arī iedzīvotāju privātā sektora, jeb biznesa, sabiedrisko organizāciju, nevalstisko organizāciju, žurnālistu spēja gan sagatavoties krīzei, to pārvarēt, un, protams, pēc tam atkopties," teica NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.
Jautājums nereti bijis aktuāls, ja Krievija uzbruktu Baltijai, cik ātri NATO spētu mobilizēties un reaģēt.
Sabiedroto transformācijas pavēlniecības štāba priekšnieks viceadmirālis Gajs Robinsons uzsver, ka NATO ir apņēmība atturēt Krieviju no šādiem soļiem un alianse šo atturēšanu uztver ļoti nopietni, tādēļ pie tā strādā katru dienu.
NATO vienotība ir lielāka nekā jebkad agrāk
Par šo jautājumu runāja arī NATO ģenerālsekretāra asistents aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Anguss Lapslijs.
"Es domāju, ka NATO darbības pēdējā gada laikā, kopš Krievija sākusi karu Ukrainā, būtiski palielinot alianses gatavību un aizsardzību, norāda uz to, ka solidaritāte un vienotība aliansē ir spēcīgāka kā jebkad agrāk.
Baltijas valstis var būt drošas par NATO gatavību un apņēmību būt noturīgai pret jebkādiem draudiem no Krievijas."
NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Braže norādīja, ka jūlijā NATO samitā Viļņā valstu līderiem būs jāakceptē spēju un plānu pakete, ar kuru palīdzību nodrošināt spējas noteikt, kas notiek pie NATO robežām, un gatavību uz vietas valstīs aizstāvēt teritoriju, ja tas nepieciešams. Būtiskākais uzsvars joprojām tiek likts uz atturēšanu.
Bet arī alianses dalībvalstu kritiskās infrastruktūras drošība ir ievainojama. Par šo risku varēja pārliecināties pērn, kad notika "Nord Stream" gāzes cauruļvada sabotāža, par kuru vainīgais joprojām nav noskaidrots.
Jārūpējas par kritiskās infrastruktūras aizsardzību
Jādomā arī par riskiem, kas nav tikai tiešs militārs uzbrukums. NATO valstīm ir sarežģīti, bet būtiski aizsargāt arī šo kritisko infrastruktūru, kas tostarp atrodas ne tikai uz sauszemes, kā, piemēram, gāzes krātuves, bet arī zem ūdens – cauruļvadi, kabeļi, vēja parki.
Kā skaidroja viceadmirālis Robinsons, NATO pie šī jautājuma nopietni strādā un dara to kopā ar Eiropas Savienību, bet primāri šīs infrastruktūras drošība ir dalībvalstu pārziņā.
"Tas, ko varam darīt kā alianse, ir dalīties ar informāciju un izlūkošanas informāciju, ka strādājam kopā un strādājam ar privāto sektoru, lai apjaustu riskus un draudus, kādi potenciāli pastāv, un radītu mehānismus, lai tos mazinātu. Tas ir komandas sports, esam uz to koncentrējušies, un domāju, ka tuvāko mēnešu laikā dzirdēsiet par to vairāk."
Gan ārēju, gan iekšēju satricinājumu gadījumā būtisks ir jautājums par to, cik labi visas struktūras funkcionē sazobē viena ar otru. Cik labi krīzes situācijā armija, sabiedrība un politiskā vadība spēj tikt ar konkrēto apdraudējumu galā.
Ukrainas noturība kā labs piemērs
Simpozija atklāšanā gan Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, gan premjers Krišjānis Kariņš savās ievadrunās bieži piesauca Ukrainu. Viņi izcēla to kā labo noturības piemēru, no kura NATO būtu nepieciešams mācīties.
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir tas faktors, kas nešaubīgi licis aktīvāk mobilizēties, taču tieši ukraiņi, kā vairākkārt izskanēja konferences atklāšanā, ir nodemonstrējuši arī fenomenālu noturības piemēru, no kā mācīties citiem.
"Šodien Ukraina mums parāda, cik nozīmīga ir psiholoģiskā noturība, ticība saviem spēkiem un kopējam mērķim," teica Mūrniece.
"Nosūtot ziņu krievu kuģim, dāvinot Krievijas karavīriem saulespuķu sēklas, vai notriecot Krievijas dronus ar marinētu gurķu burkām, vietējiem iesaistoties infrastruktūras atjaunošanā pēc raķešu uzbrukumiem – tas viss parāda ļoti spēcīgu apņemšanos aizstāvēt savu valsti."
Kariņš skaidroja, ka Ukrainas pretošanās ir pierādījusi, ko nozīmē noturīga sabiedrība, un runa nav tikai par karavīriem, bet sabiedrību kopumā.
Viņš uzsvēra, ka būtiska ir trīs veidu noturība, kas saistītas viena ar otru – militārā noturība, sabiedrības noturība un politiskā noturība.
Militārajā sadaļā svarīga ir aizsardzības spēju stiprināšana, bet sazobē ar sabiedrību ir svarīga arī pastāvīgu mācību rīkošana, kurā tiek izspēlēti dažādi scenāriji dažādiem apdraudējumiem un krīzēm. Jāstrādā un jābūt gataviem satricinājumiem daudz plašākā līmenī, ne tikai militāri – proti, kas krīzes gadījumā notiek ar skolām, kas notiek ar veselības aprūpes sistēmu, kas notiek ar enerģētikas sistēmu, lai tas viss strādātu.
Kariņš kā labo piemēru minēja reakciju uz plūdiem Jēkabpilī, kur izstrādātais mehānisms ir labi nostrādājis, lai novērstu plašāku katastrofu.
Civilās aizsardzības ziņā Baltija un Ziemeļvalstis tika pieminētas kā labais piemērs, no kura var mācīties arī citas NATO valstis.
Tāpat mācīties var no jaunās alianses locekles Somijas, kurai ir izstrādāta spēcīga civilās aizsardzības sistēma.
