Islandē noticis sieviešu streiks. Ko par dzimumu līdztiesību domā tur dzīvojošās latvietes

ĪSUMĀ:

• Islandē otrdien notika sieviešu streiks un pikets, kurā valsts galvaspilsētā Reikjavīkā piedalījās aptuveni 25 tūkstoši sieviešu un viņu atbalstītāju.
• Pasākuma organizatori norādīja, ka Islandē sievietes saņem par vidēji 21% mazāku algu nekā vīrieši.
• Vairāk nekā 40% sieviešu Islandē ir piedzīvojušas ar viņu dzimumu saistītu vai seksuālu vardarbību.
• Pirmais sieviešu streiks Islandē notika 1975. gadā un tajā piedalījās aptuveni 90% Islandes sieviešu.
• Visvairāk otrdien valstī ietekmēts mācību un veselības aprūpes iestāžu darbs.

Lsm.lv arī sazinājās ar vairākām Islandē dzīvojošām latvietēm, lai noskaidrotu viņu viedokli par sievietes lomu mūsdienu islandiešu sabiedrībā.

Sieviešu streikā piedalās arī valsts premjerministre

Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas ielās otrdien pulcējas ap 25 tūkstošu cilvēku – sievietes, viņu atbalstītāji un nebināras personas. Dažādi ar streiku saistīti pasākumi notiek arī 10 dažādās vietās valstī.

Piketā Islandes galvaspilsētā piedalījās arī dažādu organizāciju un arodbiedrību pārstāvji. Ar islandiešu sievietēm solidarizējās arī valsts premjerministre Jakobsdotira, kura šodien nestrādā un aicināja līdzīgi rīkoties arī citas valsts pārvaldē strādājošās sievietes:

"Solidarizējoties ar sievietēm, es nestrādāšu. Tas ir neticami, ka 2023. gadā mums joprojām ir atšķirīga darba samaksa sievietēm un vīriešiem, ka mēs neesam panākuši pilnīgu līdztiesību un ka mēs joprojām saskaramies ar vardarbību dzimuma dēļ."

Visvairāk streiks otrdien iespaidojis mācību un veselības aprūpes nozari.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos. Islandē teju 94% bērnudārzu pedagogu ir sievietes.

Islandes Nacionālā universitātes slimnīca, kas ir lielākā valsts slimnīca, pavēstīja, ka aptuveni 80% šīs iestādes darbinieku ir sievietes.

Pasaules Ekonomikas forums jau 14 gadus pēc kārtas ir atzinis Islandi par labāko valsti pasaulē dzimumu līdztiesības jomā.

Taču streika organizatori norādīja, ka dažās profesijās Islandes sievietes joprojām pelna par 21% mazāk nekā vīrieši. Vairāk nekā 40% sieviešu ir piedzīvojušas ar dzimumu saistītu vai seksuālu vardarbību.

"Mēs cenšamies pievērst uzmanību tam, ka mūs dēvē par līdztiesības paradīzi, taču joprojām pastāv dzimumu nevienlīdzība, un tāpēc ir steidzami jārīkojas," sacīja viena no streika organizatorēm Freija Steinsgrīmdotira.

Islandē sievietes bieži cīnās ar izdegšanu darba un ģimenes pienākumu dēļ

Streikā piedalījās arī Islandes Sociālo darbinieku asociācijas menedžere un Islandes Supervīzijas asociācijas viceprezidente Sveindisa Anna Johansdotira. Viņa sarunā ar Lsm.lv stāstīja, ka streikā šogad piedalījušās pat 100 000 sieviešu.

"Sievietes (Islandē) kopumā tiek cienītas un ieņem dažādus svarīgus amatus. Tomēr plašsaziņas līdzekļos viņas tiek vērtētas daudz negatīvāk, un ir mazāk ticams, ka viņas ieņems vadošos amatus vai piedalīsies politikā," stāstīja Johansdotira.

Tāpat viņa norādīja, ka sabiedrība arvien vairāk tiek aicināta pievērst uzmanību un novērtēt tā dēvēto "trešo maiņu", kurā bieži vien nodarbinātas tieši sievietes. 

"Trešā maiņa ir par to, kas organizē dažādas ar ģimenes dzīvi saistītas lietas, palīdz ģimenē, rūpējas par attiecībām ar skolām, brīvā laika pavadīšanas iespējām, veselības aprūpi un tā tālāk," stāstīja asociācijas vadītāja.

Johansdotira arī teica, ka, lai arī sievietes Islandē ir kopumā labi izglītotas, viņas bieži vien nodarbinātas aprūpes un izglītības nozarē - ir medmāsas, skolotājas, psiholoģes un sociālās darbinieces.

Tās ir darbavietas, kurās parasti raksturīgs stress un izdegšana. Turklāt nozarēs, kurās biežāk nodarbināti vīrieši, viņi biežāk saņem arī dažādus bonusus - gan finansiālus, gan darba auto, tālruni un citu aprīkojumu, kas aprūpē strādājošajiem iet secen.

"Manā nozarē atalgojuma atšķirība starp dzimumiem nav liela problēma, ļoti maz vīriešu iegūst izglītību sociālajā darbā. Tomēr tiem nedaudzajiem vīriešiem, kuri ir sociālie darbinieki, ir labāka piekļuve vadošiem amatiem, un daudziem tas palīdz pakāpties uz augšu," viņa teica.

Streikā viņa piedalījās gan kopā ar kolēģēm, gan arī uzstājās ar lekciju vienā no šī notikuma ietvaros organizētajiem pasākumiem. 

To darīt viņai bija svarīgi, jo vēl tāls ceļš esot ejams līdz dzimumu līdztiesībai attiecībā uz atalgojumu un darba novērtējumu. 

"Es pieliku savu daļu šajos svaru kausos, piedaloties un izrādot solidaritāti. Es rādīju paraugu savām meitām un vienlaikus sūtīju vēstījumu valdībai, ka sievietes vēlas vienlīdzību un pārmaiņas jau tagad," teica asociācijas vadītāja.

Ko par dzimumu līdztiesību Islandē domā tur mītošās latvietes?

Portāls Lsm.lv sazinājās ar vairākām sievietēm, kas šobrīd dzīvo un strādā Islandē, lai uzzinātu, kā viņas vērtē dzimumu līdztiesību šajā ziemeļu salā un vai plāno piedalīties streikā.

Ilze Feders jau vairākus gadus dzīvo Islandē un strādā viesnīcas reģistratūrā. Lai arī viņa atzina, ka darba samaksa sievietēm aizvien ir mazāka nekā vīriešiem, izteiktākas atalgojuma atšķirības ir starp vietējiem islandiešiem un ārzemniekiem.

"Tas nekur nav oficiāli paziņots, bet tas ir zināms, ka mēs, ārzemnieki, – vienalga, vai tas ir vīrietis vai sieviete, – saņemam vidēji kādus 8% zemāku samaksu [nekā islandieši]," Lsm.lv stāstīja Ilze.

Arī pati to iepriekš izbaudījusi uz savas ādas, taču, piesakoties uz vakanci jaunajā darba vietā, topošajam darbdevējam tieši pajautājusi, kādu algu saņems – to, kas vietējiem, vai ārzemniekiem un tā tikusi pie vienlīdzīgas samaksas par padarīto.

Dzimumā balstītu diskrimināciju darba vietā viņa nav piedzīvojusi, vien kolēģis reiz esot teicis, ka sievietēm mazāka alga ir tāpēc, ka viņas nevar pacelt tikpat smagus priekšmetus, kā vīrieši. Viņai šāds attaisnojums šķiet smieklīgs.

Ilze arī norādīja, ka Islandē aktīvi darbojas arodbiedrības, kas bieži vien risina dažādus darbiniekiem aktuālus jautājumus, tostarp – ar atalgojumu saistītos: 

"Un tās arodbiedrības arī cīnās par to, lai proporcija starp sieviešu un vīriešu atalgojumu paliek arvien mazāka. Tur, kur iepriekš strādāju, tur katru gadu arodbiedrība taisīja tādu kā apskatu – vērtējumu par algām un darba apstākļiem. Un viens no punktiem tajā bija, ka šī attiecība [starp atalgojumu sievietēm un vīriešiem] ar katru gadu samazinās, taču vienalga ir."

Viņa arī piebilda, ka zemākas algas Islandē saņem un, visticamāk, arī streikā otrdien piedalās dažādas sievietes no ārvalstīm, kas strādā uzkopšanas nozarē.

"Kas šiem cilvēkiem ir viens liels mīnuss, – dažas pat nav pabeigušas vidusskolu, bieži vien nezina ne tikai islandiešu, bet arī angļu valodu. Viņas arī nezina savas tiesības un ko drīkst prasīt no darba devēja," sarunā ar Lsm.lv vērtēja Ilze.

Viesmīlības nozarē Islandē strādā arī Evija. Arī viņa sabiedrisko mediju portālam norādīja, ka drīzāk uz savas ādas izjutusi atšķirības starp darba samaksu vietējiem un ārzemniekiem. 

Valstī gan vēl nesen bija jūtama atšķirība tajā, cik par darbu saņem vīrieši un sievietes, taču tagad tas vairs neesot tik izteikti: 

"Ir tā, ka pirms pāris gadiem tā atšķirība [starp sieviešu un vīriešu atalgojumu] bija izteiktāka, tad mainīja likumus un tā [atšķirība] nolīdzinājās. Piemēram, mana menedžere teica, ka pirms dažiem gadiem viņai būtiski mainījās alga un viņa sākumā nesaprata, kas noticis," portālam Lsm.lv stāstīja Evija.

Runājot par pret sievietēm vērstu seksuālu vardarbību, Evija sacīja, ka tā ir aktuāla problēma visā pasaulē, tostarp arī Islandē.

"Bieži saskaros ar to, ka par Islandi tiek veidots nedaudz maldīgs uzskats, ka mēs esam kaut kāda vienradžu zeme, kur zelts līst no varavīksnes abiem galiem un viss ir brīnišķīgi – ir vienlīdzība, nav vardarbības, nav kriminālās statistikas un vispār viss ir fantastiski. Realitātē tā nav," teica Evija.

Pati ar vardarbību Evija nav saskārusies, taču, viņasprāt, tā valstī ir "klusā statistika" – par to daudz netiek runāts, nav pietiekami atstrādāts veids, kā šādi noziegumi tiek fiksēti un izmeklēti. Arī agresori bieži netiek saukti pie atbildības.

"Pati esmu dzirdējusi par jaunu meiteņu pieredzēm vietējos mūzikas festivālos, kur ārpus pilsētas notiek dažādas lietas, par kurām citi bieži vien neuzzin. Mums arī bija viens tāds posms pagājušā gadā, kad presē sāka parādīties ziņas par to, ka vietējos naktsklubos pilsētā meitenēm tiek "spaikoti" dzērieni (dzērieniem pievienotas apdullinošas vielas – red.)," atcerējās Evija.

Viņa gan piebilda, ka klubu īpašnieki bija atsaucīgi, tolaik centās sadarboties ar policiju, lai šādus gadījumus apkarotu, un tagad tiešām esot krietni labāk.

Pret sevi vērstu vardarbību nav piedzīvojusi arī Ilze, taču viņa nenoliedza, ka Islandē tā varētu būt problēma – islandieši esot seksuāli brīvi, dažkārt arī neapdomīgi – jo īpaši alkohola vai narkotiku reibumā.

"Es uzmanos, neeju viena uz bāriem, jo arī šeit gadās, ka tev pieber vai pielej bārā tavam dzērienam kaut ko, un tad tu vispār neko vairs nesaproti," teica Ilze.

Gan Ilze, gan arī Evija streikā šodien nepiedalās. Ilze šobrīd bauda atpūtu, bet Evija nav jutusi vēlmi to darīt. Darba devējs gan esot jautājis, vai viņa vēlas doties – arī draugi aicinājuši to darīt, taču viņa atzina, ka pagaidām nebija tās sajūtas, ka jāpiedalās streikā tieši šodien un tagad. 

Savukārt Ilva Pētersone streikā piedalās. Lai arī protesta gājienā viņa nedevās, darba pienākumus viņa šodien neveic.

Viņa arī norādīja, ka šis streiks nav tradicionāls – sievietes aicinātas piedalīties, kā vēlas, – otrdien nestrādājot algotu darbu, apmeklējot kādu no pasākumiem valstī, samazinot darbu daudzumu mājās vai kā citādāk.

"Arodbiedrību streiku fondi nevar piedalīties algu izmaksā sievietēm, kas šodien streiko. Taču darba vietas tiek aicinātas izmaksāt sievietēm pilnu algu par šo dienu, lai arī viņas neierodas darbā, tādējādi parādot atbalstu cīņai par līdzvērtību," Lsm.lv pauda Ilva.

Viņa dzīvo un strādā Islandē jau gandrīz 30 gadus – strādā islandiešu aviokompānijā, lidmašīnu tehniskās apkopes daļā pie datu apstrādes. Lielākā daļa viņas kolēģu ir vīrieši. Un vēl pirms pāris gadiem atšķirība tajā, cik saņem viņa un kolēģi, bija jūtama.

"Tradicionāli bija tā izveidojies, ka vīriešiem ir augstākas prasības par sākuma algu un sievietēm var piedāvāt zemāku algu, jo viņas pašas jau jūtas vainīgas, ka, iespējams, būs jāiet dekrēta atvaļinājumā," stāstīja Ilva.

Taču kopš 2017. gada viņas darba devēji, gluži tāpat kā daudzi citi Islandē, ieviesa tā dēvēto "Vienādas darba samaksas sertifikātu", kura mērķis ir apkarot dzimumā balstītas darba samaksas atšķirības un veicināt dzimumu līdztiesību darba tirgū.

"Tas ir konkrēti izstrādāts standarts, kuru ieviešot uzņēmumi un organizācijas var izveidot vadības sistēmu, kas nodrošina, ka procedūras un lēmumi darba samaksas jautājumos ir balstīti uz objektīviem apsvērumiem," viņa skaidroja.

Ilva arī uzsvēra, ka otrdien notiekošais streiks ir ne vien par dzimumu līdztiesību darbā un vardarbības pret sievietēm izskaušanu, bet arī aicinājums sabiedrībai apstāties un padomāt par darbu sadali ģimenē.

"Lai arī mūsdienās Islandē lielākā daļa sieviešu, gluži tāpat kā vīrieši, strādā pilnas slodzes darbu, viņas šos neapmaksātos (mājas) darbus veic vairāk nekā vīrieši. Un, lai gan vīrieši arvien vairāk piedalās mājsaimniecības darbos, šī trešā maiņa – atcerēšanās un (pienākumu) menedžēšana – tā aizvien lielā mērā ir sieviešu ziņā," stāstīja Ilva.

Šis būs jau septītais sieviešu streiks Islandē

Islandē sievietes pirmo reizi streikoja 1975. gadā. Aptuveni 90% Islandes sieviešu piedalījās tā dēvētajā "Sieviešu brīvdienā", un nākamajā gadā valsts parlaments pieņēma tiesību aktus par vienlīdzīgu atalgojumu. 

2005. gadā Islandes sievietes trešo reizi atzīmēja Sieviešu brīvdienu – desmitiem tūkstoši sieviešu pameta darbu brīdī, kad bija aprēķinājušas, ka vairs nesaņem atalgojumu, – pulksten 14.08. 2018. gadā sievietes no darba aizgāja pulksten 14.55. Šogad organizētāji aicināja darbu pārtraukt visu dienu.

Līdzīgas protesta akcijas valstī notikušas arī citus gadus, un otrdien Islandē notiek jau septītais sieviešu streiks.