Krievija nepakļausies Rietumu spiedienam, tā sestdien, 20.decembrī, reaģējot uz jaunām sankcijām pret Krimu, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija. 20.decembrī spēkā stājās jaunas Amerikas Savienoto Valstu, Eiropas Savienības un Kanādas sankcijas pret Krievijas anektēto reģionu. Tās paredz vēl stingrāku investīciju un sadarbības aizliegumu.
"Krimas un visas Krievijas ļaudis nekad nav pakļāvušies ārējam spiedienam un neviens nespēs salauzt viņu garu arī tagad," - šādu paziņojumu var lasīt Krievijas Ārlietu ministrijas mājas lapā. Krievija uzskata, ka Rietumi joprojām nevar samierināties un pieņemt Krimas iedzīvotāju izdarīto brīvo un vienprātīgo izvēli. Tāpat Krievija pauž nožēlu, ka valstis, kas sevi dēvējot par demokrātiskām, izvēlās kolektīvus soda mērus.
Jaunais sankciju vilnis pret Krievijas anektēto Krimu paredz plašu investīciju aizliegumu šajā pussalā. Tāpat Eiropas valstu pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts piedalīties Krievijas naftas un gāzes atradņu meklēšanā Melnajā jūrā. Bet Eiropas kruīza kuģiem ir aizliegts piestāt Krimas ostās.
Ceturtdien, 18,decembrī, paziņojot par to, ka visas Eiropas Savienības valstis ir parakstījušas jaunas sankcijas, Eiropas Komisijas pārstāve Maja Kocijančiča sacīja, ka tas ir līdzšinējās Eiropas politikas turpinājums.
"Mēs to darām tādēļ, ka Eiropas Savienība joprojām uzskata, ka Krievijas īstenotā Krimas aneksija ir bijusi pretrunā ar starptautiskajiem likumiem. Tādēļ mūsu pašreizējā rīcība ir daļa no Krimas aneksijas neatzīšanas politikas. Mēs pastiprinām Eiropas Savienības jau līdz šim piekopto Krimas aneksijas neatzīšanas politiku," norādīja Maja Kocijančiča.
Arī ASV prezidents Baraks Obama ieviesa papildu aizliegumu eksportēt uz Krimu preces, tehnoloģijas un pakalpojumus, kā arī iekļāva tā dēvētajā melnajā sarakstā vēl 24 Ukrainas un Krievijas pilsoņus, kā arī dažas kompānijas. Ar līdzīgām sankcijām ir nākusi klajā arī Kanādas valdība.
Tikmēr ap Francijas ražotajiem kuģiem "Mistral" turpinās neskaidrības. Sekojot vairāku Eiropas valstu aicinājumam, Francija šos kara kuģus joprojām nav piegādājusi Krievijai. Tomēr arī skaidrs atteikums Krievijai nav dots. Tādēļ Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs žurnālistiem sacīja, ka viņi joprojām gaida vai nu kuģus, vai nu projektā ieguldītās naudas atdošanu.
Borisovs piebilda, ka Krievijas pusi apmierinātu jebkurš no abiem iespējamajiem iznākumiem. Tomēr esot svarīgi, lai tiktu pieņemts skaidrs lēmums. Turklāt, ņemot vērā situācijas attīstību pēdējā laikā, naudas atdošana pat, iespējams, esot vēlamāks rezultāts, sacīja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks.