Tas ir būtisks pavērsiens šajā katoļticīgajā valstī, kur sieviešu tiesību aizstāvji gadu desmitiem ir cīnījušies par iespēju sievietēm veikt likumīgas un drošas grūtniecības pārtraukšanas procedūras. Līdz ar to Meksika ir pievienojusies citām Latīņamerikas valstīm, kas pēdējos gados ir atļāvušas abortus.
Abortu vairs neuzskata par noziegumu
Meksikas Augstākā tiesa trešdien nolēma, ka aborts nav noziegums, un anulēja federālā krimināllikuma pantu, kas nosaka kriminālatbildību par abortiem.
Tiesa savā spriedumā norādīja, ka kriminālatbildība par abortu veikšanu ir neatbilstoša Meksikas konstitūcijai, jo tā pārkāpj sieviešu un grūtnieču tiesības.
Jau pirms diviem gadiem zemākas instances tiesas lēma, ka kriminālsodi par aborta veikšanu ir pretrunā ar Meksikas konstitūciju, tāpēc veselības aprūpes iestādes ir tiesīgas tos veikt. Taču spriedums attiecās tikai uz valsts ziemeļu štatu Koavilu de Saragosu, kur šī lieta tika ierosināta.
Pēc tam vēl vairāku štatu tiesas dekriminalizēja abortus, taču federālā valdība nesteidzās veikt izmaiņas krimināllikumā.
Meksikas Augstākā tiesa savā spriedumā tagad norāda, ka abortu aizliegums pārkāpj sieviešu tiesības.
Sprieduma tekstā rakstīts, ka "izvarošanas gadījumos nevienu meiteni nevar piespiest kļūt par māti – ne valsts, ne viņas vecāki, ne aizbildņi".
Sieviešu iespējas veikt abortu joprojām ir ierobežotas
Sieviešu tiesību aizstāvji ir apsveikuši Augstākās tiesas lēmumu, norādot, ka Meksikas iedzīvotājas turpmāk pašas varēs izlemt, vai pārtraukt nevēlamu grūtniecību.
Taču problēmas varētu sagādāt tas, ka daudzās ārstniecības iestādēs nav ārstu, kas prastu veikt drošus abortus, kā arī trūkst tam nepieciešamā aprīkojuma.
Meksikas iedzīvotāji dažādi ir uztvēruši Augstākās tiesas lēmumu dekriminalizēt abortus.
Gvadalaharas iedzīvotājs Rauls Alehandro Sančess apsveica tiesas lēmumu. "Kad sieviete pēc izvarošanas nevēlas dzemdēt bērnu, daudzi cilvēki saka: "Bet kāpēc tu to neatdod adopcijai?" Bet viņi nejūt tās sāpes, kurām šī sieviete ir izgājusi cauri. Tāpēc es atbalstu abortus," vīrietis sacīja ziņu aģentūrai AFP.
Turpretī Sandra Bravo uzskata, ka aborti būtu jāatļauj tikai noteiktos gadījumos. "Ja meitene tiek izvarota, tad es piekrītu, ka var veikt abortu. Bet, kad sieviete nodarbojas ar seksu labprātīgi, bet pēc tam vēlas veikt abortu… Ir taču pieejamas kontracepcijas tabletes un citi izsargāšanās veidi, tāpēc no abortiem būtu jāizvairās," domā sieviete.
Latīņamerikā mīkstina ierobežojumus, bet ASV pastiprina
Sieviešu tiesību aktīvisti gadu desmitiem ir cīnījušies par to, lai Meksikā atļautu veikt abortus. 2007. gadā Mehiko štats kļuva par pirmo, kur atļāva abortus. Tikai pēc 12 gadiem to izdarīja arī Oahakas štats. Pagājušajā nedēļā Agvaskaljentesas štats kļuva par 12. Meksikas provinci, kas atļauj abortus.
Arī citas Latīņamerikas valstis pēdējos gados ir legalizējušas abortus. Pērn to izdarīja Kolumbija, bet 2020. gadā arī Argentīna. Aborti ir atļauti arī Kubā un Urugvajā.
Reformas Latīņamerikas valstīs ir pretējas notiekošajam ASV, kur arvien vairāk štatu mēģina ierobežot sieviešu pieeju abortiem pēc tam, kad pērn Augstākā tiesa atcēla pašas pirms 50 gadiem pieņemto spriedumu, kas garantēja tiesības uz abortu.
