Oficiālie rokasspiedieni nenozīmē sapratni vai līdzīgus viedokļus. Vēlāk, sēžot blakus Lavrovam, ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ļoti skaidri nosodīja Krievijas rīcību, sākot karu Ukrainā.
"Krievijas iebrukums Ukrainā, pārkāpjot ANO hartu un starptautiskās tiesības, rada milzīgas ciešanas šīs valsts iedzīvotājiem, kā arī palielina globālo ekonomisko dislokāciju, ko izraisīja Covid-19 pandēmija," paziņoja Gutērrešs.
Krievijas sasauktā Drošības padomes sanāksme un Lavrova izvēlētā tēma – par ANO statūtos noteikto principu aizstāvēšanu – izsauca daudzu valstu dusmas un pretreakciju.
"Mūsu šodienas liekulīgā saaicinātāja Krievija iebruka kaimiņvalstī Ukrainā, saminot ANO hartu un visas mums svarīgās vērtības," paziņoja ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda.
"Mēs esam redzējuši, ko pasaulei nozīmē Krievijas ideja par multilaterālismu. Vairāk nekā gadu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā prezidents [Vladimirs] Putins šai valstij ir atnesis neiedomājamas ciešanas, mīdams kājām ANO Hartu," pauda Lielbritānijas vēstniece ANO Barbara Vudvarda.
Lavrovam kā sanāksmes vadītājam nācās palikt zālē un visu šo kritiku noklausīties. Iepriekš viņš līdzīgās situācijās telpu pameta.
"Situāciju pasliktina ticības zaudēšana multilaterālismam – Rietumu finanšu un ekonomiskā agresija iznīcina globalizācijas priekšrocības, Vašingtona un tās sabiedrotie atsakās no diplomātijas un prasa atrisināt strīdus kaujas laukā," paziņoja Lavrovs.
Neskatoties uz Krievijas pašas sākto karu pret Ukrainu, Lavrovs ANO atkārtoja apgalvojumus, ka NATO apdraud Krieviju un noliedza Ukrainas valdības leģitimitāti.
Savu nosodījumu Krievijas rīcībai vienoti izteica 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki.
"Rīkojot šīs debates, Krievija cenšas sevi attēlot kā ANO hartas un multilaterālisma aizstāvi. Nekas nevar būt tālāk no patiesības. Tas ir ciniski. Mēs visi zinām, ka, kamēr Krievija grauj, mēs būvējam. Kamēr viņi pārkāpj, mēs aizsargājam," paziņoja Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Olofs Skūgs.
Taču daudzi analītiķi uzskata, ka šī Krievijas rīcība ANO ir vēl viens pierādījums šīs institūcijas nepilnībām. Drošības padomes – tajā ir pieci pastāvīgie locekļi, kam ir veto tiesības, un 10 rotējošie – uzdevums ir nostiprināt globālu kārtību, kas pastāvēja pēc Otrā pasaules kara beigām. Bet tā, tiek norādīts, īsti neatspoguļo 21. gadsimta sarežģītību un izaicinājumus.