Vieglatlēti rēķinās ar olimpiskās kvalifikācijas augsto normatīvu nopietnu izaicinājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 6 mēnešiem.

Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) apstiprinātie 2016.gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas normatīvi ir nopietns izaicinājums un ietekmēs Latvijas delegācijas lielumu nākamajos olimpiskajos startos, lsm.lv ceturtdien atzina Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis. Daļā disciplīnu kvalifikāciju varēs izpildīt tikai ar jaunu Latvijas rekordu.

Olimpiskajā kvalifikācijā ir atstāts vairs tikai viens normatīvs katrā disciplīnā vīriešiem un sievietēm, IAAF atsakoties no iepriekš ierastās A un B normatīvu sistēmas. 2012.gada Londonas olimpiskajām spēlēm varēja kvalificēties arī ar zemāko B normatīvu, ja valstij attiecīgajā disciplīnā nebija neviena A normatīva īpašnieka. 

Zālītis rēķinās, ka startam Rio varētu kvalificēties ne mazāk kā 15 Latvijas vieglatlēti. Tas būtu ievērojami mazāk nekā Londonā, kur Latviju sporta veidā pārstāvēja 22 atlēti, turklāt kvalifikāciju izpildījušais sprinteris Ronalds Arājs dalību atsauca savainojuma dēļ.

"Kvalifikācijas normatīvu līmenis ir ļoti augsts. Daudzās disciplīnās vajadzīgs Latvijas rekords," sacīja Zālītis. LVS prezidents gan vienlaicīgi uzsvēra, ka tik augsti normatīvi ļaus uz Rio doties vislabākajiem, kuri pēc sasniegtajiem rezultātiem varēs cīnīties vismaz par vietu labāko divpadsmitniekā. 

Zālītis rēķinās, ka šķēpmešanā vīriešiem kvalifikācijas normatīvu - 83 metrus - varētu sasniegt vismaz divi Latvijas sportisti Rolands Štrobinders un Zigismunds Sirmais. Ar mērķtiecīgu gatavošanos viņiem varētu pievienoties arī Ainārs Kovals. Arī sievietēm šonedēļ apstiprinātais normatīvs šķēpmešanā - 62 metri - ļoti reāli uz olimpisko ceļazīmi ļauj pretendēt gan Latvijas rekordistei Madarai Palameikai, gan Sintai Ozoliņai un Līnai Mūzei. 

Itin plaši Latvija varētu būt pārstāvēta maratonā gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē, savukārt Jeļena Prokopčuka varētu izpildīt normatīvu 10 000 metru skrējienā, lēsa Zālītis. Viņš rēķinās, ka olimpiešu vidū daudzcīņā varētu iekļūt ne tikai Laura Ikauniece-Admidiņa, bet arī Edgars Eriņš. Olimpiešu rindas varētu papildināt arī soļotāji un Dmitrijs Jurkevičs 1500 metru skrējienā.

Savukārt 100 metru skrējienā Arājam piederošais Latvijas rekords ir 10,18 sekundes, bet olimpiskajam startam varēs kvalificēties ar rezultātu ne sliktāku kā 10,16 sekundes. Tāda paša situācija vīriešiem ir arī 400 metros, 1500 metros un garākās stadiona distancēs. Liels izaicinājums būs arī normatīvs tāllēkšanā vīriešiem - 8,15 metri par astoņiem centimetriem pārsniedz Jura Tones 1983.gadā sasniegto Latvijas rekordu. Sievietēm normatīvs ir 6,70 metri, kas tāllēkšanā ļauj cerēt uz Aigu Grabusti un Laumu Grīvu.

Kvalifikācijas normatīvus vieglatlēti sacensībās varēs pildīt līdz 2016.gada 11.jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti