Pētījumu vadījušais Kanādas neiroķirurgs Čārlzs Teitors paskaidroja, ka 16-17 gadu vecumā pusaudžu smadzenes vēl ir ļoti viegli savainojamas, tādēļ spēlētāji noteikumos atļautos spēka paņēmienos pārāk bieži gūst smadzeņu traumas, un dažos gadījumos sekas ir jūtamas visu mūžu.
"Vispārpieņemti ir maldi, ka spēka paņēmienu ieviešana jaunā vecumā palīdz novērst tādas traumas kā smadzeņu satricinājumus, jo bērni apgūstot nepieciešamās prasmes, kā reaģēt uz spēka paņēmienu. Taču patiesībā nav datu, kas to apstiprinātu," paskaidroja Teitors.
Pētījuma autors aicina spēka paņēmienus atļaut no 18 gadu vecuma, atsakoties no Kanādā pašlaik izplatītā 13-14 gadu sliekšņa, kas gan atsevišķās līgās ir lielāks. Pēc viņa teiktā, tas ļautu par 85% samazināt ķermeņu sadursmes izraisītus smadzeņu satricinājumus un novērstu gadiem ilgas ciešanas, ko izraisījuši smadzeņu satricinājumu seku simptomi.
Teitors atzina, ka rēķinās ar līgu, komandu un vecāku, kā arī, iespējams, spēlētāju pretestību lielāka vecuma limita noteikšanai spēka spēlei. Taču viņš atgādināja, ka līdzīga attieksme Nacionālajā hokeja līgā (NHL) savulaik bija arī pret obligātām ķiverēm un sejas augšdaļas aizsargstikliem. Neiroķirurgs arī rosināja padomāt, cik vērtas ir vienas smadzenes.
Hokejā pirmajā ilgtermiņa pētījumā smadzeņu satricinājumu seku izvērtēšanai no 1997. līdz 2017.gadam tika iekļauti 87 zēni un meitenes vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Smadzeņu satricinājumu seku simptomus novēroja 80% pētījuma dalībnieku, tostarp vienā gadījumā simptomi saglabājās 14 gadus.
Smadzeņu satricinājumu seku simptomi var izpausties kā nogurums, aizkaitināmība, grūtības koncentrēties, atmiņas problēmas un dažkārt depresija. Simptomi var arī veicināt impulsīvu uzvedību, izraisīt personības izmaiņas un ietekmēt spriestspēju.
Kanādas Smadzeņu satricinājumu centra neiroķirurga Teitora vadītā pētījuma rezultātus 23. septembrī publicēja Kanādas Neiroloģijas zinātņu žurnālā. Par smadzeņu savainojumu pētījumiem Teitors iepriekš ir saņēmis Kanādas ordeni.
