Savas profesionālās karjeras laikā Nagobads bijis ārsts piecām ASV olimpiskajām hokeja komandām, 15 ASV nacionālajām hokeja komandām un sešām ASV nacionālajām junioru komandām.
Nagobads kā ārsts palīdzēja ASV hokeja izlasei, kura triumfēja 1980.gada olimpiskajās spēlēs un paveica gandrīz neiespējamo, pārspējot tolaik ļoti spēcīgo PSRS vienību. Nagobads bija ASV izlases galvenā trenera Herberta Bruksa nozīmīgs palīgs šajā panākumā, kas nodēvēts par "Brīnumu uz ledus".
Tāpat Nagobads piedalījās ASV hokeja un inventāra drošības komitejā un aktīvi darbojās Starptautiskās Hokeja līgas (IHL) Medicīnas komitejā.
Par nozīmīgo devumu hokeja popularizēšanā pasaulē 2003.gadā Nagobads saņēmis Starptautiskās Ledus hokeja federācijas balvu, kļūstot par pirmo personu no Ziemeļamerikas, kas ieguvusi šo balvu. 2010.gadā viņu uzņēma ASV Hokeja slavas zālē.
Būdams Minesotas universitātes hokeja komandas ārsts laika posmā 1958.gada līdz 1992.gadam, Nagobads šai komandai palīdzējis piedalīties trīs nozīmīgos starptautiskos hokeja turnīros.
1921.gadā Rīgā dzimušais Nagobads izglītību guva Latvijas Universitātē un Gīsenes Universitātē, savukārt grādu medicīnā ieguva Frankfurtē, Tībingenes Universitātē.
Nagobads 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet septiņus gadus vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV. Tur Nagobads vairākus gadus nebija saistīts ar sportu, strādāja par ķirurgu, bet 1958. gadā sāka darbu Minesotas Universitātē, kuras pārstāvji veidoja kodolu arī 1980. gada ASV olimpiskajā izlasē.
Savulaik Nagobads palīdzēja Helmutam Balderim nokļūt Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandā Minesotas "North Stars", bet vēlāk pielika savu roku, lai NHL nonāktu arī Sandis Ozoliņš un Artūrs Irbe.
