No ierakstu industrijas Rimants ir prom, bet, kā pats norāda, nekur tālu no izklaides viņš nav ticis. Pārceļoties uz dzīvi Ķesterciemā, viņš sāka skriet: "Kaut kas bija jādara. Neko nedarot, tu apvelies, paliec dūšīgs un tajā brīdī saproti, ka kaut kas jādara. Kāpēc lai es nesāktu skriet?
Man liekas, ka izklaides industrija un šāds taku skriešanas pasākums ne ar ko daudz neatšķiras.
Arī šādu pasākumu producē producents." Liepiņš norāda – tagad viņš ir aktīva dzīvesveida producents.
Skriet Rimants sāka viens, tad pievienojās draugi, caur Endomondo platformu – vēl vairāk draugu.
2014. gadā Liepiņš sarīkoja pirmās sacensības draugu lokam. Domāja, ka atbrauks 200 cilvēku, bet atbrauca 600. Tā arī Āžu kalnā radās taku skriešanas seriāls "Stirnu buks".
"Galvenais ir izbēgt no rutīnas. Tāpēc mums katru sezonu vismaz četras piecas trases ir tādas, kur mēs neesam iepriekš skrējuši vai esam skrējuši kādā citā skatu punktā, leņķī. Ja mēs esam bijuši Sabilē un skrējuši Kandavas virzienā, tad šogad mēs esam Sabilē un skrienam Kuldīgas virzienā.
Pilnīgi nepazīstami meži, nepazīstams apvidus, nepazīstamas taku skrējējiem, nepazīstamas mums pašiem.
Jā, bieži sanāk tā dēļ arī ieberzties, bet taisīt vienā un tajā pašā trasē n-tos gadus pēc kārtas, – es domāju, mums pašiem būtu garlaicīgi un droši vien taku skrējēji to nenovērtētu. Lai viņi mūs rāj, lai soda," uzskata Liepiņš.
Skrējiena dalībnieki gan nerāj. "Patīk atmosfēra. Jo vairāk brauc, jo vairāk iepazīsti cilvēkus. Beigās jau ir tāda sajūta, ka tu skrien starp savējiem un draugiem. Tas ir forši. Es aizbraucu uz tādām vietām Latvijā, uz kurām es varbūt pat neaizbrauktu. Tas ir forši," pauž "Stirnu buka" skrējēja Dace.
"Stirnu buka" priekšrocības izceļ arī skrējējs Dainis: "Cilvēki, paziņas, vietas. Ir izbraukta Latvija un ne tikai – arī Igaunijā bijām. Eleganti!"
"Ķeram pozitīvās emocijas, ķeram patīkamo nogurumu, ķeram skaistos skatus, brīnišķīgos cilvēkus – visu labo. Viss labais ir koncentrējies šeit," norāda skrējēja Laila.
"Stirnu bukam" aiz muguras 10 sezonas. Dalībnieku skaits audzis no tūkstoša līdz pat četriem tūkstošiem. Lielākā daļa nu jau ir labi paziņas un draugi.
"Es nevarētu teikt "cilts". Tā kopības sajūta, kas "Bukam" ir, citreiz ir lielāka, citreiz mazāka – tas ir viļņveidīgi. Lielākoties te visi ir čomi, visi ir atvērti. Skaidrs, ka šādās atvērtās komūnās veidojas kaut kādi iekšējie stāsti.
Ir izveidojušās vairākas ģimenes. Šādu ģimeņu netrūkst, kas ir iepazinušās "Bukā"," atklāj Liepiņš.
Šāds stāsts par ģimenes izveidošanu ir arī 2023. gada "Lūša" distances čempionam, ultramaratornistam Andrim Ronimoisam: "Ne gluži iepazināmies, bet mums pirmā kopīgā bilde ir no paša pirmā "Stirnu buka", kur mēs abi izmežģījām potītes. Mēs viens otru nepazinām, bet kaut kā satrāpījāmies kopā. Tas likās tik smieklīgi, ka ir divi cilvēki ar vienādi nobindētām kājām, tāpēc uztaisījām bildi. Dažus gadus vēlāk apprecējāmies." Tagad viena no Ronimoisa atvasēm jau dažus posmus ir veikusi seriālā "Susurs".
