Estešundā mājo lielākā daļa zviedru elites biatlonistu, kam iespēja dzīvot un trenēties vienuviet ir milzu priekšrocība.
Kad 1989. gadā Estešundā pirmoreiz notika Pasaules kauss, visapkārt biatlona centram praktiski nebija nevienas ēkas, ja neskaita atsevišķu māju ar tornīti, kas ir jau kopš pašiem bāzes pirmsākumiem, ar bāzi Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" iepazīstināja Zviedrijas Biatlona federācijas finanšu direktors Martins Olsons. Laikā, kad Estešundā notiek Pasaules kausa posms, viņš gluži kā visi pārējie federācijas darbinieki iesaistās sacensību organizēšanā.
Pašreizējā mediju centra ēka celta pirms 2019. gada pasaules čempionāta, un jau divus gadus tur atrodams arī Nacionālās biatlona federācijas birojs, pastāstīja Olsons, kurš Pasaules kausa posmā ir projektu vadītājs.
Kopš Estešunda uzņem Pasaules kausa posmus, tikai pirmajos gados sacensības notika uz dabīgā sniega.
Pēdējos 20 gados – praktiski tikai uz mākslīgā sniega, kas ļauj sezonu sākt jau oktobrī un slēpot līdz pat vēlam aprīlim vai dažkārt pat maijam. Te tiešām ir gara ziema, uzsvēra Olsons.
Kad trasē uzņem Pasaules kausa sacensības, tas nozīmē cilvēku un tehnisko iekārtu milzu pieplūdumu gan no Starptautiskās Biatlona savienības, gan translāciju nodrošinātāja Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) un simtiem citu mediju. Jāspēj uzņemt arī teju 25 komandas, līdzjutēju tūkstoši un sponsori. Katram ir savas vēlmes un vajadzības, kas jāprot izpildīt, lai izveidotos lieliska sinerģija starp iesaistītajām pusēm, paskaidroja Olsons.
Estešundā lepojas ar LED ekrāniem virs šautuves, kas nu jau ir obligāta prasība Pasaules kausos, bet pirmo reizi tika ieviesti pēc bijušā Zviedrijas Biatlona federācijas ģenerālsekretāra Ingemāra Arvidsona idejas.
LED ekrānus zviedri uzstādīja pirms 2019. gada pasaules čempionāta, un vēlāk šī inovācija kļuva par standartu Pasaules kausā.
Par ļoti svarīgu aprīkojumu Olsons uzskata televīzijas kameru podestus, turklāt lielajai biatlona cienītājai Vācijai ir īpašas prasības.
"Manuprāt, trasē ir kādi 18 podesti. Papildus tam Vācijas televīzija pieprasa atsevišķi sev domātus podestus," paskaidroja Olsons. "Viņi izmanto starptautisko translāciju, un ar savām kamerām vēl atsevišķi seko vācu biatlonistiem. Vācijā biatlons ir ļoti populārs."
Estešundā biatlona svētkus uzskata par sava veida karnevālu, kas pilnveidojas ik nākamo reizi un šodien ir pavisam savādāks nekā 1989. gadā, līmenim augot visās jomās. Pēc septiņas dienas ilguša Pasaules kausa posma biatlonā uzreiz sekoja Pasaules kauss distanču slēpošanā. Olsons neslēpj, ka tas rada pamatīgu noslodzi, tādēļ abu posmu rīkošanā nāk talkā 1000 brīvprātīgo.
Biatlona sezonā Estešundas posms nav pats apmeklētākais, ja salīdzina, piemēram, ar Rūpoldingu Vācijā. Olsons gan uzsver, ka
simt kilometru no Rūpoldingas ir lielpilsēta Minhene, turpretim, mērojot tikpat lielu attālumu no Estešundas, var nokļūt tikai kādā mazā miestiņā.
"Nav mums tik daudz cilvēku. Tomēr lepojamies, ka varam uzņemt Pasaules kausu," paskaidroja Olsons.
Par maģisku vietu Olsons dēvē vietējo sniega fabriku, kur pūtēji spēj sagādāt trasei nepieciešamo balto masu nepieciešamajā daudzumā.
"Ja nekļūdos, ir nepieciešamas 20 vēsas dienas, lai šo visu teritoriju piepildītu ar sniega krāvumiem. Kopumā vairāk nekā 60 000 kubikmetru," palepojās Olsons. "Nav gluži viens liels kalns, bet divi atsevišķi sniega kalni, kurus pēc tam pārklāj ar šķeldu. Daļu sniega vasarā, protams, zaudējam, tomēr te nav izteikti karsts ar regulāri 30 grādu temperatūru, tāpēc šī metode strādā lieliski."
