Tāpat kā citi muzeji, arī Tukuma audēju darbnīca pašreiz apmeklētājiem ir slēgta. Tikmēr naskās audējas Agritas Kunkulbergās rokās zib adatas. Šodien top zeķes Blīdenes tautas tērpam, bet nesen Agrita pabeigusi adīt kopiju rakstnieka un izdevēja Ernesta Birznieka-Upīša Azerbaidžānas laikā valkātajām zeķēm.
Viņa atklāj: "Tās zeķes nav adītas tā, kā mēs esam raduši, sākot no augšiņas un tad beigās ir papēdis un pirkstgals, bet tās zeķes ir adītas no pirkstgala uz augšu. Sākumā bija grūti, kamēr es tur visu sapratu, un tā uzmešana tāda neparasta, bet kaut kā jau nomudžināju."
Agrita stāsta, ka par kopiju pirms simt gadiem adītajām gan viņa savas uzadītās zeķes īsti nesauktu, jo atrast tādu dziju, kāda bijusi toreiz, neesot izdevies, un arī īpatnējais papēdis, viņasprāt, esot tikai līdzīgs.
"Tur ir tik izdilis tas papēdis (orģinālā), ka es īsti nesapratu. Varbūt, ka vajadzēja vēl internetā pameklēt, varbūt būtu atradusi," noteic Agrita un piebilst, ka neesot nekāda adītāja, bet vairāk audēja.
Rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis uz Azerbaidžānu kopā ar savu darba devēju pārcēlies 1893. gadā, un tur nodzīvojis gandrīz trīsdesmit gadus. Tur izveidojis arī grāmatu izdevniecību "Dzirciemnieki" un sarakstījis vairākas savas grāmatas.
Pastariņa muzeja pārstāve Zinta Arika stāsta, kāpēc Birznieks-Upītis palicis tur dzīvot un strādāt: "Viņam piedāvāja arī strādāt naftas rūpniecībā. Apprecēja viņš vietējo kaukāza izcelsmes sievieti Emmu, bet, kā pie viņa nonākušas šīs zeķes, gan īsti nav zināms, bet tad, kad viņš atgriezās atpakaļ Latvijā, viņam šīs zeķes bija līdz."
Krāsainās zeķes, kas ir Azerbaidžānas nacionālā apģērba sastāvdaļa, Tukuma muzejam 1986. gadā dāvinājusi rakstnieka brāļa Kārļa meita Marija Birzniece. Muzeja krājumā tās paliks arī turpmāk, bet jaunās līdzinieces jau no 16. novembra būs apskatāmas Durbes pilī izstādē, kas veltīta zināmākajiem Tukuma novada rakstniekiem.
