Milzīgajā arēnā ar vairākiem tūkstošiem skatītāju dejotāji no ASV, Kanādas, Eiropas valstīm, toskait Latvijas, izdejoja mūsu zemes novadus. Kurzemes jūras krastus, Zemgales līdzenumus, Vidzemes kalnus un mežus, kā arī Latgales savdabīgos līkločus. Deju uzveduma vadītājai Astrīdai Liziņai pat grūti izvēlēties, kura deja ir mīļākā.
"Man ir visas mīļas, man visas patīk, man grūti teikt, bet man liekas, ka varbūt "Ai, tēvu zeme" būs beigās viena no manām mīļākajām," teica Liziņa. "Es jau pirms četriem gadiem sāku programmu veidot, kovida dēļ mēs nevarējām, mums negāja tik ātri uz priekšu ar apmācīšanu, paldies, ka kovids mums ir drusku aizpakaļ un mēs esam varējuši tikties un dejot."
Liziņa saka, ka
lielākais izaicinājums bijis savest visus 600 dejotājus kopā un izveidot deju rakstus.
Tomēr gan mazākie dejotāji, kas vēl apmeklē dārziņu, gan jaunieši un vidējās paaudzes dejotāji to izdarīja lieliski.
Ne visiem dejotājiem pat ir saknes vai radi Latvijā. Amerikas kolektīvos dejo arī amerikāņi, kuriem vienkārši iepatikušās latviešu tautas dejas. Deju lieluzveduma vadītāja ir pārliecināta, ka tas parāda, cik spēcīga ir mūsu kultūra, dejas tradīcija un prieks par kopā pavadīto laiku.
