Nu tas paveikts, un ceturtdien, 29. oktobrī, mūzikas namā “Daile” notiks “…pie Laika” kompaktdiska versijas klajā laišanas svētki.
1988. gadā pirmo reizi izskanēja ''Remix'' dziesma “…pie Laika”, kas satricinoši precīzi atspoguļoja tolaik gaisā virmojošās brīvības alkas. Drīz vien tai grupa pievienoja vēl septiņas kompozīcijas līdzīgās noskaņās, par ko liecina jau dziesmu nosaukumi “Zeme rūgst”, “Pārvērtība”, “Karavīrs”, “Grēks”, kas kopā veido ļoti spēcīgu brīvības gaidu piesātinātu stāstu.
Kaislīgā, modinošā un dažbrīd arī visai niknā vēstījuma mūzikas autori bija Aivars Hermanis un Uldis Marhilēvičs. Tekstu autori – Jānis Baltauss, Klāvs Elsbergs un Igo.
1989. gadā dziesmas tika ierakstītas firmas “Melodija” ierakstu studijā, 1990. iznāca skaņuplate. Diemžēl dziesmas plašākā apritē skanējušas ļoti maz, jo plates oriģinālu vai tā saukto māsterierakstu 90. gadu sākumā no skaņu ierakstu studijas nozaga nezināmi ļaundari. Līdz ar to bija ļoti sarežģīti ierakstus digitalizēt. Nu to paveicis Mareks Ameriks, un skaņuplate beidzot nonāks pie klausītājiem kompaktdiska versijā.
No kopumā astoņām sešu dziesmu mūzikas autors ir Uldis Marhilēvičs. Kā viņš atceras – viss sākās jau 1987. gadā, kad radās leģendārā dziesma “…pie Laika”.
“Mēs mēģinājām Vāgnera ielā, tajā zālē, kas tagad tiks restaurēta. Un es atceros, mēs runājām, ka vajag kaut ko tādu perestroikas garā, tādā Atmodas garā uztaisīt. Tad man radās tāda pacilāta, himniska melodija. Bet... teksts vajadzīgs. Paiet mazs brīdis, un Igo dod man to lapu, kur rakstīti vārdi – brīvību pieprasām... Mēs viņam – nu, Igo, beidz, ko tu muļķojies, to taču nekur nelaidīs cauri...
Toreiz taču bija knapi 1987. gads, kad vēl nekas tāds dižs nebija sakustējies, kaut gan vēsmas jau bija, rakstnieki sāka “celties”. Bet ikdienā to neviens vēl toreiz nevarēja atļauties.
Bet saistībā ar to dziesmu mums izdevās noturēties, izdevās to izpildīt arī Jūrmalas festivālā,” stāsta Uldis Marhilēvičs.
1988. gadā Vissavienības jauno solistu konkursā "Jūrmala" “Remix” piedalījās kā viesi. Līdz pat pēdējam brīdim viņiem bija izdevies paturēt noslēpumā dziesmas “…pie Laika” saturu. Un tad – izaicinoši ģērbušies, viņi iznāca uz skatuves un noskandināja skaļu brīvības pieprasījumu Tēvzemei, kas tiešraidē izskanēja visā bijušajā Padomju Savienībā.
Uldis Marhilēvičs atceras: “Visi tur bija kārtīgi, skaisti, pārbaudīti. Un mēs saģērbāmies tādos saplēstos džinsos, bezmaz vai kā no mūzikla “Nožēlojamie”, tādās gandrīz vai skrandās, acīmredzami mēs sevi centāmies pozicionēt par dumpiniekiem. Mūs arī tāpēc “vaktēja” līdz pēdējam brīdim.
Nu tad dziedājām to dziesmu. Tur sēdēja žūrija, Maestro [Raimonds Pauls] arī pa vidu. Tā bija tiešraide. Neko nevarēja vairs atgriezt atpakaļ.
Un tad tā klusā vieta beigās – “brīvību Tēvzemei!” Bet ko tur vairs varēja izdarīt? Un tā tas gabals izskanēja.”
Tikpat pieprasošas, liesmojošas enerģijas piepildītas ir arī pārējās albuma dziesmas, kas drīz vien piepulcējās dziesmai “…pie Laika”.
Uldis Marhilēvičs stāsta: “Tur vairs atkāpes nebija, tur bija tikai uz priekšu, pa taisno ar dūri pa galdu, tā arī tie teksti un mūzika tapa. Tagad, skatoties no mūsdienu punkta, no “komerciālā” aspekta, diez vai ko tādu kāds rakstītu, jo vārds tajā brīdī bija pirmais, tas nesa tālāk to mūzikas izpausmi.
Šodien, protams, nav tādās sajūtās tas gars, bet kaut kur dziļi tautas dvēselē jau viņš slēpjas, tas brīvības un cīņas gars nekur nav pazudis.”
1989. gadā ieskaņotās skaņuplates “…pie Laika” kompaktdiska versijas klajā laišanas svētki notiks ceturtdien, 29. oktobrī, mūzikas nama “Daile” kafejnīcā, kur sapulcēsies arī grupas “Remix” mūziķi.