Šogad aprit četrsimt gadu kopš latviešu valodā iznāca Georga Elgera katoļu dziesmu grāmata. Arī pats Elgers, cik nu mums šodien par viņu zināms, ir katoļu izcelsmes, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atzīmē JVLMA rektors un profesors Guntars Prānis, kurš vienmēr interesējies par seno mūziku, to tverot kopsakarībās ar mūslaikiem un mūsu izcelsmi, sākotni.
Elgera dziesmu grāmatas eksemplārs (nepilnīgs), kas atrodas Viļņas Universitātes bibliotēkā, esot īsts ūnikums – vienīgais saglabājies līdz mūsdienām! Šis fakts pats par sevi sen jau vairs nav jaunums. Bet tieši šis laiks rosinājis rūpīgāk paskatīties, kas grāmatā ir. "Mans ideāls un mērķis bija novest viņu līdz skanēšanai, turklāt nevis kaut kā, bet [..] piekļūt, cik vien tuvu iespējams tam skaņas piedzīvojumam, kāds tas varētu būt bijis tajos laikos, tai skaitā arī senās latviešu valodas izrunai," stāsta Prānis. "Ar simt procentu precizitāti mēs jau arī nevaram zināt. Pierakstīts ir šādi, bet kā tas toreiz tika izrunāts? Katrā ziņā ar brīnišķīgajiem kolēģiem, mūziķiem veidojām savu priekšstatu un
centāmies, cik vien seni un autentiski iespējams, jo likās, ka tas ir tas, kas šodien varētu savaldzināt klausītāju. Tie esam mēs, bet pirms četrsimt gadiem.
Tas liekas pilnīgi nereāli vienā brīdī."
Visticamāk, ka latviešu valoda, kāda tā ir Elgera grāmatā, sakrīt ar to, kādu cilvēki 17. gadsimtā lietojuši ikdienas saziņā, ar literatūrzinātnieces un Latvijas Universitātes profesores Māras Grudules secinājumu dalās senās mūzikas pētnieks. Luterāņu dziesmu grāmatās, ko savulaik tulkojuši vācu mācītājkungi, tomēr esot jūtams izteikts ģermānisks piesitiens.
Grāmatā "Elgera dziesmas. 17. gadsimta latviešu garīgā mūzika" iekļauts ne viens vien oriģināla faksimils. "Interesents pats var paskatīties, kā tas izskatās, kā tas ir pierakstīts. Jo viena lieta – kā toreiz latvieši runāja, bet [otra] – to vajadzēja mācēt pierakstīt. Vēl ļoti ilgs laiks līdz Alunānam un Endzelīnam," piebilst par grāmatas māksliniecisko pusi gandarītais Prānis. Viņš ieguldījies vēl kāda cita pieraksta šifrēšanā: "Viens no nozīmīgākajiem darbiem bija veikt tā saucamās transkripcijas.
Notis ir menzurālajā notācijā, kas arī nav mūsdienu mūziķiem saprotama. Tas viss bija jāpārtulko – gan muzikāli, gan tekstuāli, – lai ar to varētu kaut ko izdarīt."
Mūzikas ieraksta un pētnieciskā izdevuma prezentācija notiks 22. decembrī pulksten 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē (1. stāvā) cikla "Letonikas lasījumi" pasākuma "Jezuītu Georga Elgera un Mihaela Rota literārais mantojums" otrajā daļā. Georga Elgera pierakstītās garīgās dziesmas izpildīs "Fabella Ensemble" (Agnese Pauniņa – soprāns, Rūdolfs Bērtiņš – tenors, Guntars Prānis – bass, ratalira, Ieva Nīmane – blokflauta, Ilze Reine – ērģeļpozitīvs).