Mūsdienās viesus uz Tukumu aicina pēc smukuma, bet pagājušā gadsimta sākumā Tukums bija mākslas, amatu un dārzu pilsēta. Īpaši attīstīta bija keramikas nozare. Kā stāsta Tukuma muzeja vadītāja Agrita Ozola, labi podnieki pilsētā esot bijuši jau daudz senāk: "Pavisam nesen mēs uzzinājām, ka hercogs Jēkabs 1662. gadā noslēdzis līgumu ar Tukuma podnieku Mihailu Brekneru par milzīgu daudzumu krāsns podiņu izgatavošanu. Apmēram 6000 krāsns podiņu. Tas ir patiešām jau tāds rūpniecisks apjoms, un to mēs patiešām nezinājām. Tas ir tāds pilnīgi jauns atklājums, ar ko mēs varam teikt, ka Tukumā keramikas tradīcija ir ļoti, ļoti sena."
Divdesmitā gadsimta sākumā par Tukuma vizītkarti kļuva keramiķa Jāņa Krieva darbi, kurš meklēja jaunas iespējas kā vienkāršiem, ikdienā lietojamiem māla traukiem piešķirt māksliniecisku vērtību. Tukuma muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā Santa Silava skaidro, kas ir vajadzīgs, lai podniecība pastāvētu: "Tas ir māls, kas Tukumā bija pieejams. Smilts, kas Tukumā bija tāda, kas ļoti labi kusa, un no kuras varēja veidot glazūras. Protams, tas ir ūdens – Slocenes klātbūtne. Pirmsākumos vēl bija jābūt mežam, lai būtu malka, ar ko kurināt [cepli]. Visi priekšnosacījumi pilnīgi atbilst Tukumam, un līdz ar to uzskatāms, ka Jānis Krievs to spēja novērtēt un saprata."
Izstādē "Artefaktum" Durbes pilī aplūkojama Tukuma muzeja keramikas kolekcija, kurā labi saskatāms, kā mainās Jāņa Krieva veidotie darbi. Turpina Santa Silava: "Viņam sākotnēji ir grūtības. Tehnoloģijas tajā laikā nav, un mālu līdz ar to ir grūti pārstrādāt. Glazūrai viņš visu maļ ar roku, un tas princips ir tāds kā maļot miltus. Tā viņa dēls Augusts savās atmiņās raksta, ka sākotnēji viņiem tā bijis. Vēlāk, pēc trīsdesmitajiem gadiem jau ievieš motorus."
Padomju gados keramikas ražošana turpinās Tukuma rūpkombināta keramikas cehā. Keramiķe Līga Birzniece atceras, ka tolaik svarīgas bija dienas normas, tā piemēram, dienā esot bijis jāuztaisa 75 svečturus, bet esot turpinājusies arī Jāņa Krieva uzsāktā keramikas attīstība: "Keramika izcēlās ar saviem ražojumiem, ar savām tradīcijām. Mantojumā meistars Krievs jau bija devis ļoti daudz. Visas prasmes, ko mēs izmantojām."
Arī mūsdienās tradīcijas turpinās. Līga Birzniece savu mīlestību pret keramiku ir nodevusi savai meitai, un ,iespējams, ka Birznieku dzimtā būs arī trešā keramiķu paaudze. Stāsta Līgas Birznieces meita, keramiķe Maija Taube: "Man tas ir ļoti svarīgi. Es cenšos arī saviem bērniem mācīt un visu laiku dot mīcīt mālus, lai viņiem tas iesēžas atmiņā, ka tas ir relaksējošs process un ļoti forša lieta. Mana meita Rīgā iet porcelāna pulciņā, bet nevis uz veidošanu, bet gleznošanu. Viņai ļoti padodas grafiskā zīmēšana, un viņa uz traukiem izzīmē savus izdomātos zīmējumus."
Atzīmējot leģendārā keramiķa Jāņa Krieva 140. gadskārtu, 16. jūlijā no pulksten 12.00 līdz 16.00 Durbes pilī pirmoreiz notiks Keramiķu diena, un, kā sola muzejnieki, ja interese būšot gana liela, tā varētu kļūt par jaunu tradīciju Tukumā.
