Pirmdienas pēcpusdienā pie Doma baznīcas var vērot interesantu skatu. Piebraukušas divas smagās mašīnas ar milzīgi garām piekabēm. Tajās guļ divmetrīgi betona tēli, nostiprināti ar koši oranžiem stiprinājumiem.
Pēc brīža darbu sāk ceļamkrāns, tēlus citu pēc cita aizkabina aiz āķa un izceļ ārā. Procesam uzmanīgi līdzi seko arī darbu autors – tēlnieks Sandis Aispurs.
“Atbraukušas skulptūras ir no Bruknas, kur tās stāvēja tagad, kad bija uztaisītas. Un tūlīt notiks to uzstādīšanas darbi Doma baznīcas dārzā. Vidēji tās katra ir apmēram 2,4 metri augumā. Lai tās atvestu, bija vajadzīgas divas smagās tehnikas – viena divpadsmitmetrīgā, viena deviņmetrīgā," stāsta tēlnieks.
Deviņmetrīgā mašīna tiek izkrāmēta pirmā – tajā novietotas piecu apustuļu skulptūras, Sandis Aispurs paskaidro, ka tie ir Jūda, Matīss, Filips, Jānis un Pāvils.
Vaicāts par ideju, Sandis Aispurs atsaucas uz priesteri Andreju Mediņu un viņa loloto Bruknas apustuļu baznīcu. Tai piederējās apustuļu tēli un priesteris tos veidot rosināja tieši Sandi.
“Pirmais impulss bija no tēva Andreja. Tad, kad viņš teica, ka cels baznīcu par godu svētajiem apustuļiem,” stāsta Aispurs.
Pie vērienīgo skulptūru izveides tēlnieks strādāja sešus gadus. Lai arī ļoti rūpīgi iedziļinājās vēstures avotos, viņa vēlme bija skulptūras veidot kā mūsdienīgus mākslas objektus. Šī iemesla dēļ par prototipiem viņš ņēma laikabiedrus un draugus.
“Es viņas negribēju taisīt tādas, kādas tās ir daudzkur citur redzamas. Tādas mākoņos paceltas, tādi lieli svētie, kaut kas tāds nesasniedzams.
Es viņus vairāk biju domājis kā tādus apustuļu psiholoģiskos portretus caur mūsdienu vīriešu tēliem.
Būtībā, ja viņiem noņemtu nost tos moceklības simbolus, tad viņi varētu būt ļoti līdzīgi ikvienam no mums,” skaidro Aispurs.
Vienam no apustuļiem prototips ir arī pats tēlnieks: “Es pats esmu Jūdam Iskariotam prototips. Katrā jau no mums sēž tas Jūda. Kāpēc gan es nevarētu būt Jūda? Es jau arī esmu nodevis un pats sajutis nodevības garu.”
Skulptūras ir mūsdienīgas, taču tām ir atsauce uz vēsturi, un tie ir katram apustulim raksturīgie simboli, kas arī iekļauti skulptūrā. Jūdam, piemēram, tie ir 30 sudraba graši, Pēterim – atslēgas, bet Pāvilam – zobens. Savā ziņā simbolisks ir arī materiāls, kādā skulptūras darinātas, proti, betons.
“Tas ir tāds īpašs – augstas cietības betons. Latvijā netiek plaši lietots. Kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Genādiju Šahmenko mēs to materiālu izstrādājām. Tas jau bija gatavs, bet mēs to attīstījām, lai tas būtu atbilstošāks skulptūrām. Vēl tāda viena blakus līdzība tam visam, ka betons un armatūra ir tādi materiāli, ko izmanto mājas pamatiem. Un apustuļi arī ir kā tādi pamati,” materiāla saistību ar darba ideju skaidro Aispurs.
Izstādes iekārtošanas procesā klāt ir arī vēl viens no prototipiem – Sanda Aispura draugs Gints Roderts, kuru tēlnieks izraudzījies par modeli, veidojot apustuļa Pāvila skulptūru.
“Vispirms jau jebkuram cilvēkam, ja viņam pasaka, ka viņam uztaisīs pieminekli vēl dzīvam esot, tas jau ir notikums. Un tad es, protams, painteresējos dziļāk par Pāvilu, un izrādījās, ka viņš ir viens no gudrākajiem. Tā kā es īstenībā jūtos ļoti pagodināts gan par to, ka Sandis mani uztaisīja, gan arī par to, ka Pāvils.
Galvenais, ko es gribu uzsvērt, ka visi šie darbi – tā ir patiešām visīstākā tēlniecība, no A līdz Z Sanda roku darbs, kurā jūt viņa sviedrus.
Tā ir tā lielākā vērtība. Patiks visiem,” stāsta Roderts.
Sanda Aispura personālizstādi, kam dots nosaukums “utt.” un ko veido 12 apustuļu skulptūras, atklās trešdien Rīgas Doma dārzā, un to varēs apskatīt līdz novembra nogalei.
