„Es stāvu pie jaunās skolas durvīm un vilcinos. Kas es esmu? Kima. Esmu nolēmusi kaut ko mainīt savā dzīvē. Es vairs nevēlos būt tā neveiklā meitene. Ar mani nemēdz atgadīties nekas pārlieku traģisks. Neesmu televīzijā palikusi bez biksēm vai tamlīdzīgi. Taču ikdienas sīkumi mani vajā uz katra soļa.”
Jaunās rakstnieces Kristas Betijas debijas grāmata pusaudžiem „Kima – mana neveiklā dzīve” ir stāsts par 14 gadus vecu meiteni, kura jaunā skolā ir apņēmības pilna sadraudzēties ar klasesbiedriem, saņemt skolotāju uzslavas un arī iegūt zēna uzmanību, taču jau pirmā skolas diena izvēršas ne pēc labākā scenārija – nokavēta daļa no svinīgās ceremonijas, noticis neveikls atgadījums ar skolas direktoru un vēl piedevām Kima svētku kleitā apsēžas uz košļājamās gumijas.
Autore stāsta, ka darba varone neievēro etiķeti un itin bieži iekuļas mulsuma pilnos notikumos. Stāsts par pusaudzi ir izdomāts, taču Krista Betija atzīstas, ka darbu radījusi arī daļēji iedvesmojoties no savas dzīves.
„Galvenā doma droši vien ir tā, ka katram dzīvē gadās neveikli mirkļi. Tas jau nav pasaules gals, jo mēs visi esam tikai cilvēki un pieļaujam kļūdas. Tā ir nedaudz māksla par to pasmieties un skatīties uz to no gaišās puses. Daudzi cilvēki varētu atpazīt Kimā sevi. Ja ne pavisam, tad nedaudz vai dažos aspektos no tā visa,” saka Krista Betija.
Grāmatu rakstot ar vairākiem pārtraukumiem, Krista Betija darbam kopumā veltījusi četrus gadus. Iesākumā doma par grāmatu gan nav bijusi, atklāj autore, paužot, ka notikumus par Kimu sākusi aprakstīt komiksu veidā, taču vēlāk sapratusi, ka doma lasītājam nebūs labi uztverama, tāpēc sākusi pievienot vairāk teksta. Turklāt viņa rakstījusi angļu valodā, pēcāk tulkojot uz latviešu valodu. Tas izrādījies pārāk grūti un laikietilpīgi, tāpēc ķērusies pie jauna idejas koncepta, kas galarezultātā ir realizējies.
Grāmatā aprakstītie pusaudzes Kimas notikumi ir bagātīgi papildināti ar pašas autores veidotām melnbaltām ilustrācijām. Krista Betija atklāj, ka darbā attēlojusi epizodes, kas ir notikušas arī viņas dzīvē, piemēram, kādam cilvēkam vakarā pieklājības teiciena „labvakar” vietā viņa pateikusi „labrīt”.
„Es biju ļoti priecīga, ka man akceptēja arī zīmējumus, jo, kad es rakstīju to grāmatu, es jau prātā biju iztēlojusies, kā tie notikumi tiek atveidoti un ka tajos zīmējumos arī ir kāds humors vai kaut kāda detaļa, kas paspilgtina tekstā aprakstīto, tāpēc biju pateicīga, ka varēja sanākt šāda kombinācija,” atzīst jaunā rakstniece.
Lai saprastu, vai sarakstītais ir veiksmīgs, Krista Betija darbu vairākas reizes ir devusi lasīt savai mammai – daudzu bērnu grāmatu autorei – Ievai Samauskai.
Pieredzējusī rakstniece meitas darbā izceļ valodas plūdumu un humoru. Savukārt par Kristas rakstīšanas stilu viņa atzīmē, ka jaunajai rakstniecei tas ir oriģināls.
„Parasti saka – ābols no ābeles tālu nekrīt, bet attiecībā uz rokrakstu – tā viņai pašai sava ābolu šķirne. Es pat būtu priecīga, ja man pat būtu tāds līdzīgs. Tas, ko es arī varētu no Betijas mācīties – kā viņa likusi kopā tekstu; tas izskatās tāds elpojošs. Plūdums ir gan tas, kā viņa rakstījusi, gan kā grāmatā tas kaut kā nolasās; tas vieglums nolasās tīri fiziski,” rakstnieci slavē Samauska.
Atzinīgus vārdus autorei izsaka arī grāmatas redaktore Daina Grūbe, uzsverot, ka Krista Betija ir īpaši talantīga. Viņa norāda, ka jauni rakstnieki savus pirmos darbus pārsvarā vēlas rakstīt par nopietnām un smagām tēmām, taču Krista Betija izvēlējusies sacerēt grāmatu par pusaudžiem un viņu aktuālām problēmām.
„Raksta saistoši, interesanti, asprātīgi, ar humoru, bet reizē arī ļoti nopietni. Es domāju, ka tiem pusaudžiem, kas ir šajā vecumā – ap 14 gadiem –, tas viss ir arī ļoti nopietni. Tā ir tēma, kas, man liekas, visiem ir pazīstama un nekad neaizmirstas. Tieši tāpēc šī grāmata, manuprāt, ir īpaša,” norāda Grūbe.
Redaktore stāsta, ka Kristas Betijas potenciālu pamanījusi jau iepriekš – tad, kad bija publicēts jaunietes pārtulkotais ārzemju autores Dženijas Hanas romāns „Visiem zēniem, kurus esmu mīlējusi”.
Ar daudziem vaļaspriekiem bagātā jaunā rakstniece, kurai patīk nodarboties gan ar džudo un kikboksu, gan spēlēt klavieres, neatmet domu par meiteni Kimu uzrakstīt turpinājumu. Taču tagad, paralēli studijām augstskolā, jau ir ķērusies klāt pie jaunu darbu rakstīšanas, un viens no tiem būšot pusaudžu detektīvstāsts.
