Kultūras rondo

Ieslodzīto sieviešu skaudrie dzīvesstāsti Elitas Kļaviņas filmā "Iļģuciema māsas"

Kultūras rondo

Aizvadīta Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" apbalvošanas ceremonija

Māksla nevar būt apolitiska. Daiņa Īvāna grāmata "Silva Linarte 21. gadsimta ainavā"

Māksla nevar būt apolitiska. Iznākusi Daiņa Īvāna grāmata par gleznotāju Silvu Linarti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 7 mēnešiem.

Ar viņas mīļāko dziesmu, ziediem un konfektēm, ar visu, kas mīļš un tuvs bijis māksliniecei Silvai Linartei Daugavpils Vienības namā marta sākumā aizvadīti grāmatas "Silva Linarte 21. gadsimta ainavā" atklāšanas svētki. Izdevuma autors Dainis Īvāns un radošā komanda iedziļinājušies Latvijai nozīmīgas radošas personības dzīvē. Tas ir piepildīts un nozīmīgs izdevums, kas iegulst vēsturē un šī laika cilvēkam, kuram nebija dzīvā kontakta ar Silvu Linarti, ļauj saprast, kā viņa ir attīstījusies un kā laiks ir viņu veidojis kā mākslinieci, pauž Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka. 

Grāmata "Silva Linarte 21. gadsimta ainavā" ir Daugavpils Vienības nama sen lolots projekts, kas gala rezultātā, Daiņa Īvāna īstenots, radis dienas gaismu un ceļu pie lasītājiem. Tā ir divu izcilu personību savienība, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" saka Vienības nama vadītājas vietniece Sandra Maskaļova: 

"Tā nav vienkārši grāmata. Tas ir vēstījums, kuru caurstrāvo cilvēka gara spēka, ticības, uzticības, mīlestības un radošuma apliecinājums. 

[..] Paldies Dainim Īvānam  un komandai, kuri šajā apliecinājumā un reizē arī vēstījumā ir centušies – un viņiem ir sanācis – iemūžināt Latgalei, mūsu pilsētai un Latvijai izcilu personību un nozīmīgu laiku."

Grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” atvērums
Grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” atvērums

Kad iznāk grāmata, kurā tverts Silvas Linartes dzīves gājumus, vārds "laiks" iemanto īpašu aktualitāti, tiek izrunāts vairākkārtīgi. Par to stāsta grāmatas autors Dainis Īvāns: "Es vienmēr domāju, vai šī grāmata ir iznākusi īstajā brīdī. Mēs jau ilgi pie tās strādājām, teksts ir uzrakstīts jau ļoti sen. Šorīt es sazvanījos ar grāmatas tulku krievu valodā – rakstnieku Roaldu Dobrovenski, un viņš teica, ka šī grāmata ir vairāk nekā laikā, jo tur runāts  par visu to, kas šobrīd notiek pasaulē. Man arī gribējās parādīt, pazīstot Silvu Linarti, ka māksla nevar būt apolitiska, ka mākslai kaut kas ir jāvēsta cilvēkiem, jāvēsta par cilvēcību."

Īvāns atgādina, ka Silvu Linarti agrā bērnībā izsūtīja uz Sibīriju. Atgriezusies viņa no jauna iemācījās latviešu valodu, kļuva par mākslinieci, par nozīmīgu radošo personību tieši 21. gadsimta Latvijas ainavā. Viņš turpina:

"Viņa, izaudzinādama ļoti daudz mākslinieku, pati savā darba dzīves gaitā nevarēja tik daudz gleznot. Viņa to izdarīja tad, kad jau bija pensijas gados, lai cik tas jocīgi nebūtu."

"Vēl viena lieta, kas man liekas ļoti laba šobrīd, kad mēs domājam par Latvijas pilsētām, arī par Daugavpili, kas ir Eiropas Savienības metropole – robežpilsēta, – Silva Linarte ir tā, kas Daugavpili padarījusi par latvisku, viņa ir izglābusi Daugavpili. Tas, ka šī pilsēta ir stabila un stāv un ka šeit nav nekādu anklāvu un tautas republiku – tas arī ir ļoti liels Silvas nopelns," uzsver grāmatas autors. 

Grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” atvērums
Grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” atvērums

To, ka Silva Linarte nekad nav stāvējusi malā, vienmēr ir skatījusies un pētījusi apkārt notiekošo, apstiprina arī viena no gleznotājas meitām – māksliniece un Saules skolas pasniedzēja Dace Pudāne. Viņa spriež, ka grāmatas lasītājiem izdosies uz Silvu Linarti palūkoties krietni plašāk un niansētāk: "Šinī grāmatā noteikti būs jaunatklājumi, jo Dainis Īvāns mammu vairāk skatīja caur viņas vēstulēm un viņas sajūtām. [..] Viņa  ir cilvēks, kura tik ļoti sekoja Latvijas atdzimšanai, visām politiskajām gaitām."

Grāmata "Silva Linarte 21. gadsimta ainavā" ir saturiski piepildīta, kā radīta, lai to lasītu nākamās paaudzes – turot rokās biezo izdevumu, teic Vienības nama vadītājas vietniece Sandra Maskaļova: "Jā, šeit ir 175 lappuses, bet tas nav tikai literārs stāstījums. Tā ir liela vērtība un mūsu bagātība, no kā veidojas mūsu tauta, mūsu saknes, jo dzīvesstāsts savīts kopā ar faktiem, ar laiku, ar vēsturi. "

Klajā laistais izdevums ir arī krāšņs. Tajā iekļauti daudzi Silvas Linartes radītie darbi, un to atlasē piedalījās Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs, mākslinieks Māris Čačka: 

"Tā bija atbildība, lai kompozicionāli, sadalot un sakārtojot albuma sadaļu izdevumā, darbs viens otru veiksmīgi papildinātu. To darot, es piedomāju, kā Silva būtu sakārtojusi savus darbus. 

Man bija palaimējies diezgan daudz ar Silvu kopā strādāt. [..] Šī grāmata visplašāk atklāj Silvas visas šķautnes. Protams, visu nekad nevar pateikt, bet grāmata ir ļoti biogrāfiska, tā iziet cauri Silvas dzīves līkločiem, ko veiksmīgi Dainis Īvāns ir aprakstījis, balstoties uz sarunām, laikabiedru stāstījumiem un viņa paša atmiņām par Silvu. Tas ir piepildīts un nozīmīgs izdevums, kas vēsturē iegulst un kas šī laika cilvēkam, kuram nebija privātā, dzīvā kontakta ar Silvu, dod iespēju uzzināt šīs brīnišķīgās personības dzīves gaitas un saprast, kā viņa ir attīstījusies un kā laiks ir viņu veidojis kā mākslinieci."

Dainis Īvāns grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā”  atvēršanas svētkos
Dainis Īvāns grāmatas „Silva Linarte 21. gadsimta ainavā” atvēršanas svētkos

"Man liekas – ļoti kvalitatīva grāmata, ļoti kvalitatīvas reprodukcijas un arī fotogrāfijas no mūsu tikšanās laika ar Silvu, ar Latgales ainavām. Man ir sajūta, ka caur šo grāmatu es atkal satiekos ar Silvu Linarti un ka viņa nu ir atgriezusies. 

Patiesībā nekur jau viņa nav aizgājusi, viņa ir palikusi. Tā ir tā mākslinieka privilēģija – ar savu mākslu dzīvot un palikt,"

grāmatu pārlapodams, pauž Dainis Īvāns. 

Abām Silvas Linartes meitām – Ilonai Linartei-Ružai un Dacei Pudānei – prieks, ka grāmata ir tik saturīga, ka uzreiz tiek izdota vairākās valodās: "Šī grāmata ir vairāk nekā darbu katalogs. Man patīk, ka [viss] ir apvienots. Te ir trīs valodas, kas ir svarīgi, jo cilvēki ir dažādu tautību. Ir daudz radu, kas ir aiz robežas, arī Krievijā pēc Sibīrijas palikuši (visa ģimene neatgriezās no izsūtījuma), līdz ar to ir jauki, ka vienu grāmatu var aizsūtīt visiem."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti