“Apzinoties aktuālas tendences humanitārajā izglītībā, līdz ar jaunajām studiju programmām šai laikā pēc gada būsim ieguvuši saturiski kvalitatīvas un interesantas studiju programmas, paplašinot gan pašmāju, gan ārvalstu studentu iespējas studēt kā klasiskās filoloģiskās, tā starpdisciplinārās studiju programmās, piedāvājot piecas pārmaiņas piedzīvojušas studiju programmas un vienu jaunveidotu studiju programmu,” norāda LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne profesore Indra Karapetjana, piebilstot, ka tie studenti, kas šoruden studijas uzsāks esošajās četrgadīgajās programmās, jau nākamgad apgūs vairākus kursus, kas tiks iekļauti modernizētajās studiju programmās
Jaunums studiju piedāvājumā būs jaunveidotā trīsgadīgā akadēmiskā bakalaura studiju programma “Austrumu – Rietumu starpkultūru studijas”.
Tās mērķis ir sagatavot speciālistus, kas spēj darboties globālā starpkultūru vidē, kur ir nepieciešamas Austrumu un Rietumu valodu zināšanas, kompetence starpkultūru attiecību jautājumos un praktiskas iemaņas Āzijas un Rietumu reģionālajā un sadzīves kultūrā. “Studenti apgūs kādu no Āzijas vai Eiropas valodām, kā arī padziļinātas zināšanas par izvēlētā reģiona, tostarp, Austrumāzijas, Tuvo Austrumu, Dienvidāzijas, Rietumeiropas vai citu civilizāciju pamatiem, proti, kultūrvidei piemītošo filozofiski reliģisko pasaules uztveri un no tās izrietošo juridisko, vēsturisko, etnogrāfisko vērtību kopumu,” stāsta profesors Jānis Priede, piebilstot, ka mācību process (lielākoties angļu valodā) paredz ievadu ekonomiskās, komunikācijas un politiskās zinātnēs. “Programma potenciālos ārvalstu studentus no Āzijas ievada Rietumu pasaules vērtību sistēmā; skaidro Eiropas studentiem, kā pareizi komunicēt Āzijas civilizāciju apstākļos. Starpkultūru skatījums mūsdienās ir vērtīga prasme globālā kontekstā, kas ļauj izprast vairākas kultūras, atklāt starpkultūru attiecību riskus, būt par mediatoru dažādās kultūrās, atpazīt vēlamās un nevēlamās rīcības dažādās situācijās.”
Starpdisciplināra pieeja iecerēta arī jaunajā trīsgadīgajā akadēmiskā bakalaura studiju programmā “Anglistikas, Eiropas valodu un biznesa studijas” asociētās profesores Janas Kuzminas vadībā.
“Šī ir vienīgā šāda veida starpdisciplināra studiju programma Latvijā, kas apvieno valodniecības un literatūrzinātnes studijas ar specializāciju anglistikā (vai angļu valodas un literatūras studijas) un biznesa studijas. Studijas programmā, kas notiek angļu valodā, sniedz prakses iespējas starptautiskos uzņēmumos un vēlāk arī plašas darba iespējas. Turklāt studējošajiem ir iespēja augstā līmenī apgūt otru svešvalodu, piemēram, zviedru vai norvēģu, spāņu, franču vai vācu valodu,” skaidro Kuzmina. Studējošie varēs izvēlēties studēt kādā no trijām apakšprogrammām, tai skaitā “Angļu valodas”, “Angļu-skandināvu valodas” un “Eiropas valodu un biznesa studijas”, ar akcentu uz starpkultūru komunikācijas un uzņēmējdarbības prasmēm.
Pašreiz Zigrīdas Vinčelas vadībā top arī akadēmiskā maģistra studiju programma “Anglistika”, kur studijas notiks angļu valodā.
Programma saturiski apvienos ne tikai valodniecības un literatūrzinātnes, bet arī valodas apguves studijas anglistikā. Šo jomu ietvaros programma piedāvās padziļinātas zināšanas un prasmes gan pētniecībai, gan valodas lietojuma niansēm dažādu nozaru sistēmās, turklāt paredzēta arī prakses iespēja.
Savukārt jaunā trīsgadīgā akadēmiskā bakalaura studiju programma “Filoloģija” piedāvās studēt daudzas Eiropas valodas un kultūras, tostarp, franču, čehu, grieķu, igauņu, itāļu, krievu, latīņu, somu, spāņu, vācu.
“Programmas vērtība ir daudzvalodu studiju vide, oriģināli kultūrizziņas kursi un augsti kompetenti pasniedzēji,” uzsver programmas izveides koordinatore profesore Ilze Rūmniece. “Studijas paredz valodu, literatūras un kultūrzinību teorētisko kursu savienošanu kopīgi obligāto kursu daļā, savukārt specializācija konkrētu valodu un tekstu jomā risināsies studenta izvēlēto apakšprogrammu ietvarā – franču filoloģija, klasiskā filoloģija, krievu filoloģija, vācu filoloģija, somugru studijas. Studijas paredz arī praksi un ievirzi pētnieciskā darbā. Īpaša novitāte ir iespēja noteiktu studiju laiku veltīt studenta paša izvēlētiem kursiem – vai tā būtu kāda cita valoda vai kāds specifiskas informācijas kurss.”
Jaunā divgadīgā maģistra studiju programma “Valodniecība, literatūrzinātne un reģionu kultūrstudijas” sniegs augsta līmeņa akadēmisko izglītību Eiropas ģeogrāfiskā areāla dominējošo valodu un kultūrvides jomā kā vēsturiskā, tā mūsdienu skatījumā.
Programma piedāvās apgūt gan padziļinātas teorētiskās zināšanas valodniecībā, literatūrzinātnē un kultūrstudijās, gan specializētās zināšanas noteiktā valodu un kultūrvides jomā, izvēloties vienu no piecām apakšprogrammām – Klasiskās studijas, Ģermānistika, Romānistika, Rusistika un slāvistika vai Baltijas jūras reģiona studijas. Turklāt studējošajiem paredzēta arī iespēja noteiktā apmērā individualizēt savas studijas. Kā norāda programmas izveides koordinatore asociētā profesore Gita Bērziņa, daudzvalodu starpdisciplinārā programma, kurā studijas tiks īstenotas latviešu, angļu, vācu, franču, spāņu, itāļu, krievu, kā arī citās valodās, studējošajiem attīstīs vispusīgu izpratni par valodas, literatūras un kultūras procesiem, to savstarpēju mijiedarbi, ļaus apgūt mūsdienās aktuālas pētniecības metodes un to pielietošanu, humanitārās jomas projektu izveides un īstenošanas pamatprincipus, kā arī attīstīt savas zināšanas un prasmes arī citos praktiski orientētos kursos, kas būtiski mērķtiecīgai karjeras izaugsmei.
Tāpat koncepcija pašreiz top arī doktora studiju programmai “Valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika” profesores Janīnas Kursītes-Pakules virsvadībā.
Programmas top projekta “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” ietvaros. Projektā piedalās astoņas Latvijas Universitātes fakultātes un tiek izstrādātas 17 jaunas studiju programmas. Projekta sadarbības partneri ir Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Tartu Universitāte.
Visu jauno studiju programmu izstrādi, to licencēšanu, aprobēšanu un akreditāciju iecerēts paveikt laika posmā līdz 2023. gada novembrim.