“Šī lēmuma pamatojums ir tāds, ka ne visi Saeimas deputāti bieži atrod ceļu uz Operu un zina, kur tā atrodas. Šim aicinājumam bija lielā mērā izglītojošs mērķis, lai nākamos gadus lēmumus par Operas un baleta un visas pārējās kultūras jomas nākotni pieņemtu kompetenti un zinoši cilvēki,” skaidroja LNOB pārstāve Irbe Treile.
“Diemžēl liela daļa no deputātiem mūsu namā neviesojas gandrīz nekad,” viņa piebilda.
Arī uz koncertu “Mūsu Operai 100” atnākuši “mazliet vairāk par 60%”, atklāja Treile.
Viņa skaidroja, ka LNOB saskaņā ar līgumu par valsts budžeta izmantošanu ir tiesības līdz 6% no kopējā biļešu skaita izsniegt ielūgumos reprezentācijas vajadzībām, un “mēs šim procentam nepietuvojamies”.
Ielūgumus uz pirmizrādēm izsniedz arī Latvijas Nacionālais teātris. Tiesa, uz pirmizrādēm tiek aicinātas tikai valsts pirmās personas un ar kultūras jomu saistītas amatpersonas. Nacionālais teātris ielūgumus pa labi un kreisi neizsūtot, katram aicinātajam personīgi tiekot piezvanīts un arī ielūgumu varot saņemt tikai pirms izrādes. Trešajām personām Nacionālā teātra ielūgumus nodot nevar.
Līdzīga prakse ir arī Dailes teātrī, turklāt ielūgumi pienākas arī radošajai grupai, kas uz izrādēm var aicināt, ko vien vēlas.
“Katram, kas ir iesaistīts izrādē, pienākas savas vietas. To mēs nevaram nokontrolēt un arī nevēlamies kontrolēt, kam šīs vietas tiek nodotas. Ja kādam labs draugs ir kāds no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, ļoti iespējams, ka viņš ir arī pirmizrādē. Bet mēs speciāli neaicinām šos cilvēkus,” stāstīja Dailes teātra pārstāve Laura Leimane.
Viņa arī atklāja, ka, piemēram, Valsts prezidents nenāk uz katru pirmizrādi, ir dažas izrādes gadā, ko prezidents apmeklē. Nosaukt lielākos teātra cienītājus, kuri apmeklē visas pirmizrādes, viņa gan nevarēja.
Arī Nacionālā teātra pārstāve Līga Rimšēviča atzina, ka “prezidents nenāk uz katru pirmizrādi, kaut gan [kādreizējais prezidents] Valdis Zatlers nāca gandrīz uz katru pirmizrādi. Saeimas spīkeres, piemēram, Solvita Āboltiņa nāca praktiski uz katru izrādi, un ne tikai Nacionālajā teātri, jo viņu tas tiešām interesēja.”