Izdota Hoknija un Geiforda grāmata par attēlu vēsturi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 11 mēnešiem.

Jāņa Rozes apgādā iznākusi Deivida Hoknija un Mārtina Geiforda grāmata “Attēlu vēsture. No alas līdz datora ekrānam” – erudītas, aizrautīgas, izglītojošas un spraigas sarunas par mākslu un vizuālo kultūru.

Pr autoriem

Deivids Hoknijs (1937) ir atzītākais un populārākais mūsdienu britu mākslinieks. Radījis darbus gandrīz visos pieejamos medijos – glezniecībā, zīmēšanā, scenogrāfijā, fotogrāfijā un grafikā – un paplašinājis to robežas. Sarakstījis vairākās valodās tulkotu bestselleri "Slepenās zināšanas. No jauna atklājot vecmeistaru aizmirsto tehniku", kā arī vairākas grāmatas par mākslas problemātiku sadarbībā ar Geifordu.

Mārtins Geifords ir britu nedēļas žurnāla "Spectator" mākslas kritiķis. Sarakstījis grāmatas par van Gogu, Konsteblu un Mikelandželo.

Bagātīgi ilustrētajā grāmata saistošās sarunās apskatīti svarīgākie un interesantākie pagrieziena punkti mākslas un vizuālās kultūras vēsturē līdz pat mūsdienām. Izcilais un ietekmīgais britu gleznotājs Deivids Hoknijs un mākslas kritiķis Mārtins Geifords plašai auditorijai saprotamā valodā izstāsta stāstu par attēlu vēsturi, kā arī apspriež  it kā ierastus attēlus, konceptus un pieņēmumus. Piemēram, sakot, ka fotogrāfijas izgudrošana 19. gadsimta vidū nemaz nebija tāds apvērsums, bet gan likumsakarība un daudz senāku notikumu sekas.

Grāmata "Attēlu vēsture" iepriecinās labas mākslas un labu sarunu cienītājus, kā arī noderēs par vērtīgu uzziņu avotu plašam kultūras nozaru studentu un profesionāļu lokam. Turklāt šīs interesantās sarunas latviešu lasītājs var iepazīt kvalitatīvā Ievas Lešinskas tulkojumā. Grāmatā iekļautas 310 ilustrācijas.

Abi sarunbiedri pēta, kā un kāpēc jau tūkstošiem gadu tiek radīti attēli. Kas padara interesantas uz plakanas virsmas atstātas zīmes? Kā parādīt kustību nekustīgā attēlā un kāda saistība kino un televīzijai ar glezniecības vecmeistariem? Kā laiku un telpu var ietilpināt statiskā attēlā uz audekla vai ekrāna? Ko atspoguļo attēli – patiesību vai melus? Vai fotogrāfijās redzama pasaule, kādu mēs to patiešām redzam?

Salīdzinādami visdažādākos attēlus, piemēram, kadru no Disneja animācijas filmas ar Hirošiges japāņu gleznu, ainu no Eizenšteina filmas ar Velaskesa gleznu, autori brīvi šķērso ierastās robežas starp augsto un populāro kultūru saskata negaidītas sakarības starp dažādiem laikmetiem un medijiem. Atsaucoties uz Hoknija novatorisko grāmatu "Slepenās zināšanas", viņi parāda, ka kino, fotogrāfija, glezniecība un zīmēšana ir savstarpēji dziļi saistītas. Jaunā grāmata "Attēlu vēsture" padziļina mūsu izpratni un rosina pārdomas. Tā ir nozīmīgs solis uz priekšu izpratnē par to, kā mēs atspoguļojam realitāti.

No angļu valodas tulkojusi Ieva Lešinska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti